Viņa - mana draudzene. Viņai problēmas ar puisi un man problēmas ar puisi. Mums - kopīgi draugi. Bet kādēļ visi viņu žēlo un saka, ka viss būs kārtība ar puisi, bet man pat nevienu vārdiņu uzmundrinājumam nevar pateikt. Laikam esmu greizsirdīga, bet kuram tad negribas atbalstu? Es viena ņemos savā pasaulītē. Varbūt māku noslēpt to, ka man ir problēmas, bet viņa to izrāda vairāk?