Mani tracina tas, ka nevaru dabūt to, ko man gribās! Man ir nežēlīgas slāpes pēc attiecībām, pēc kaut kā mīļa blakus, pēc kaut kā kam ierāpties klēpī un aizmigt pie tv.
Rudens ir auksts un man nepatīkams. Rudens liek man kaut ko meklēt. Un rudens negrib man dot iedvesmu. Nē- rudens man nepatīk! Mana iedvesma ir balta, sniega pilna ziema un saulstariem pielieta vasara. Kaut gan kas tad mums īsti tagad ir? Ne šis ne tas - tikai iesnas un neskaitāmi daudz izlietotas papīra softis salvetes.
Viena sasodīti laba nakts. Tik daudz pārmetumu un ierobežojumu, bet to visu izliekoties neredzam, ir labi. Pēc ilgiem laikiem atkal labi. Es atguvos no trieciena, es ļāvos vienas nakts sakaram, kaut sirdī vēlētos, lai tas turpinās. Es iemīlējos viņa maigumā un bērnišķīgajā smaidā. Viņam bija kaut kas tāds, kas citiem nepiemīt . Es nesapratu, kas notiek. Zināju tikai to, ka pasaule sagriezās ar kājām gaisā. Viņš ir pārāk brīvs priekš manis. Viņš grib tāds palikt. Viņš ir putns!!!! Viņam nevajag otru. Viņš izbauda…..
Viņa vēljoprojām arī ir putns. Bet viņa ir putns, kam vajag otru. Viņa grib ierobiežot savu brīvību un dalīties tajā. Viņa ir gatava! Gatava savienoties un neatvienoties. Viņa tic, ka izdosies. Viņai ir cerība, bet pavisam liesmas maza. Bet viņa jorpojām tic!!!!
Vai viņi savienosies? Kāds kādam pielāgosies?