| Aug. 17th, 2008 @ 03:32 pm #22 |
|---|
Jūtos: labī
Spēlēju klavieres un jau kuro reizi sevi ierakstīju, sapratu, ka viss ir daudz sliktāk nekā man bija licies, pat nezinu kāpēc tā ir, ka spēlējot viss liekas lielās līnijās ok, bet no malas paklausoties saprotu, ka skan draņķīgi. Nabaga cilvēki, kam ir jāklausās kā es mācos!
Puķes vāzēs novītušas, jāiet uz dārzu pēc jaunām. :)
Gribas vispār kaut ko darīt. Kaut ko tādu lielu un paliekošu [šitas jau bija aizmirsts].
Uzsmaidu spogulī un atceros bērnu dienas. Atsauc atmiņā 6gadnieku bildi, kurā man mutē ir tieši kādi 4 zobi. :D Bet no vienas puses tas ir diezgan pozitīvi, mazi bērni visiem patīk daudz labāk, viņi nekrāso nevienam dzīvi melnā krāsā. :) |
