Neverending Story

Tue, 19 Jan 2016 20:14:36 GMT

Authority, trust, example and inspiration to follow wherever the road goes. People motivates themselves for the Leader that they are inspired to follow. I was, I would still. If it would be possible.
'Leader' in terms of person, idea, vision. I had all of them.

.

Tue, 09 Oct 2012 13:36:55 GMT

Dažreiz zūd ticība sev.

Tue, 02 Oct 2012 09:48:20 GMT

Sen neko šeit neesmu rakstījusi, bet šobrīd ir skaidrs, ka bez atskaitīšanās un domu izlikšanas uz virtuālā "papīra" galā netikšu. Priekš sevis.

Mērķis - grūti sasniedzams, bet ne nereāls. "Atmest smēķēšanu nepieņemoties svarā - censties svaru samazināt". Līdz Ziemassvētkiem.

Sev uzstādītie uzdevumi:

1. Iegādāties grāmatu "Kā viegli atmest smēķēšanu"
2. Nenopirkt vairs ne paciņu cigarešu
3. Katru vakaru 20 min pavingrot
4. Ieturēt diētu (šis ir visgrūtākais - neesmu vēl izlēmusi starp vienkārši veselīgu uzturu vai kādu konkrētu diētu)
5. Katru vakaru kārtīgi izskraidīties ar suni
6. Nelietot alkoholu, jo pēc tā lietošanas gribas uzspīpēt
7. Atrast, ar ko nodarbināt smadzenes. Esmu sākusi ar mājas pārkārtošanu, sakārtošanu
8. Dzert vairāk ūdeni/zaļo tēju
9. atrast vingrinājumus vidukļa rajonam un izpildīt tos 1x dienā

*

Thu, 26 Jul 2012 22:28:54 GMT

Kā zināt, ka vīrietis patiešām mīl?:

- viņs piezvana vismaz pāris reizes dienā, kad esi komandējumā - vienkārši lai pajautātu, kā iet
- viņš ļoti uzklausa tavu viedokli un prasa viedokli arī svarīgās lietās viņam (mašīnas & darbs)
- pie sūkstīšanās par svaru viņš beidzot pajautā "Cik tad Tu sver?" un uz atbildi "Uz 165cm 63 kg" atbild: "varētu jau nu vairāk"
- viņš izjauc visas diētās ar tekstu "Paēd beidzot! "
- nav īsti nozīmes - kad sver 76 kg - mīl, kad 60 kg - arī mīl..

- viņš ļoti, ļoti priecājas, kad rodas aizdomas par īsti neplānotu bēbi....

Tue, 23 Aug 2011 21:14:19 GMT

Kā sabojāt attiecības ar otru pusīti ( vīrieti ) - paziņo, ka Tev ir algas pielikums!!!

Ja godīgi, ir jau par smagu. Mēnešus 7 vecim ir nauda tik, cik saviem tēriņiem (lasi, lūžņu remontam).. un viņš nesaņem slikti!!!! (mūsdienu apstākļiem).. jā, jā, es saņemu vairāk, bet ir līdz kaklam maksāt VISU - īri, btw dzīvoklim, kuru izvēlējās viņš, komunālos, benzīnu, universitāti (viņam), festivālus vasarai, atvaļinājuma braucienu un vēl izsniegt pabalstus auto remontam utml..

nē, nē - nauda tiešām nav pats galvenais, bet visam ir sava robeža. Ja cilvēkam nav saprašanas, kā ir jādzīvo par saviem nevis pāri saviem līdzekļiem, jo vienmēr ir kāds muļķis, kas segs starpību..Nu piedodiet, atvainojiet - ja sievietei 4 gadus ir jāuztur vīrietis ar normālu algu, jo ir ļoti ērti savu algu tērēt savām vajadzībām. Bet es nedzīvoju, lai eksisētu tikai pa pusei..

Tas vēl nebūtu nekas. Turpretīm tik nākas dzirdēt no sievietes (sauciet par 'vīramāi - vellamāti'), ka man interesē tikai nauda.. Jā, tā ir - tikai mana nauda - kā saekonomēt un savilkt galus kopā ar viņas atvasītes kaprīzēm, ne kāda cita nauda. Un to šī sieviete atļaujas gvelzst tajā momentā, kad es esmu atmaksājusi viņa atvasītes mācības universitātē (btw smadzenes tika skalotas vismaz gadus 2, ka ir jāiet mācīties).. Jā, jā - apsveicu - aizgāja.. par maniem līdzekļiem. Jā bet šai sievietei ja visas sievietes ir 'hitras' un 'naglajas'.. kā saka, katrs jau pats pēc sevis spriež! Bet es cenšos būt imūna pret šiem dubļiem.

Neviļus rodas doma - a nafig man to vajag? Es cenšos kā vien varu, no manis sūc ārā arvien vairāk un vēl par to visu uzgāž virsū samazgas!!!!

zinie, mīlīši un mīļā vellmāte - es aizeju! Nē, nē - nepārmetiet, ka es liku Jūsu atvasīetei iet strādāt! (sak, šis tak negribēj un mamm atbalstīj, ka ofisā tak dēlis neies strādāt..)

ai viss, es esmu nogurusi būt par stipro sievieti! Aidaa, es aizeju!

Tue, 21 Jun 2011 12:21:47 GMT

Nē nu es tiešām esmu jukusi. Pavisam pavisam jukusi.

Gan

Tue, 21 Jun 2011 07:11:36 GMT

Man trūkst spēka. Es padodos un iemīlos tevī. Vai arī domās par tevi. Un tagad atliek gaidīt, kad tas pāries. Gan.

Par stereotipiem, idiotismu un brīvību

Thu, 16 Jun 2011 13:03:20 GMT

Es ļoti labprāt šorīt būtu iekāpusi lidmašīnā un vienkārši aizlidojusi prom no visa un visiem. Bezatbildīgi, tomēr metoties iekšā dzīvē un biedzot dzīvojot. Prom no kaut kādiem mistiski uzspiestiem stereotipiem un ikdienas mokošās rutīnas.

Nu kāpēc man ir jāpērk dzīvoklis tikai tāpēc, ka tā vajag - tā ir pareizi, vajag ģimeni, vajag bērnus. Ir jāiet uz darbu, ir jānāk no darba. Šis spiediens mani smacē un gribas vienkārši bēgt..

Un pats lielākais idiotisms ir tajā, ja šis smagais svars un slāpējums nāk no clvēka, kurš ir blakus. Tad gribas bēgt arī no attiecībām.

Varbūt tiešām arī kaut kas mainījās manā galvā šonakt.

Tue, 27 Apr 2010 20:20:00 GMT

Šorīt es pamodos, kaut arī ļoti to nevēlējos..

Es redzēju Tevi sapnī.. Ir jau 3 gadi pagājuši, bet redzēju... Tik spilgti izteiktu kā pēdējoreiz, kad redzējāmies..
Un es pati nobijos šorīt, cik ļoti izteikti es Tevi atceros, cik izteikti atceros Tavu smaržu un lūpu garšu...Jā, sapnī Tu noskūpstīji mani..

Man joprojām ir grūti atjēgties.. un ir grūti..

Mon, 15 Jun 2009 11:55:47 GMT

Es izturēju!

Es pabeidzu to RTU, pie tam ar 9 bakalaura darbā! Grūti gāja, bet es to izdarīju! :D paldies darbam, kurs pameta ideju par bakalaura darba tēmu, kura man šķita vienkārša, bet komisijai 9 vērta!

Mon, 08 Jun 2009 22:22:33 GMT

Vēl tikai nedaudz un tas murgs būs beidzies! Vēl tikai dažas lapas un mans bakalaura darbs būs galā.
Atziņas no 3 gadiem RTU:

*Ir situācijas, kad Tu esi bezspēcīgs un taisnību pierādīt nav iespējams (pasniedzējs ir Dievs);
*Visi cilvēki ir vienlīdzīgi, bet tikai citi ir vienlīdzīgāki (pasniedzēji ir Dievi, studenti neakas);
*3 gadus velti izsķiests laiks, jo darbā tāpat viss jāmācās no jauna;
*RTU dzīvo padomju laikos un uzskata, ka moderni ir programmēt valodā PASCAL
*RTU nezin, ka ORACLE datubāzēm ir iespējams grafiskais iterfeis (TOAD, SQL editor..), bet joprojām liek studentiem SQL komandas drukāt vienkāršā komandrindā..
*RTU uzskata, ka moderna operētājsistēma ir DOS, kuru studentiem pa visām varēm cenšas iemācīt;
*RTU uzskata, ka datu bāzes vadības sistēma ir MS Access
*RTU vēl nav attīstījusies līdz laikam, kad tiek izmantota objektorientēta valoda JAVA, kura ir tik ļoti nepieciešama tagadējā manā darbā;
*RTU uzskata, ka students ir mākslīgais intelekts - robots, dators utt, kas var strādāt 24/7
*RTU uzskata, ka ar bakalaura darba rakstīšanu studentam pēdējā semestrī ir par maz - vēl jāuzraksta 3 studiju darbi, jānokārto 3 eksāmeni.
*RTU vadās pēc principa - gulēt naktīs ir nelietderīga laika izšķiešana;
*RTU ir greizsirdīga, tāpēc ievieš tādu grafiku studentiem, lai tiem nepietiek laika to krāpt ar algotu darbu;

Mani ieguvumi no 3 gadiem RTU:

*nevēlēšanās no rīta celties;
*riebums pret datoru;
*2 kastītes ar tabletēm uz galda pa 18 Ls, no kurām uz vienas rakstīts - antidepresants

bērnišķīga sajūta

Mon, 30 Mar 2009 11:59:41 GMT

šodien tāda sajūta, kā torieiz vidusskolā, kad vēl katrs cīnījās par vietu zem saules.
sajūta tāda, kā ienākot klasē pēc 2 nedēļu prombūtnes, ieraudzīt, ka Tava vieta ir aizņemta, jo pa 2 nedēļām cilvēks, ar kuru draudzējies, kuram visu stāstīji, ir atradis kādu citu labāku..galvenais neizrādīt, ka patiesībā jau sāp, ka Tevi pastumj malā kā nederīgu lietu. Vairs nevajag.
šodien tāda sajūta, kā toreiz tajā pat skolā, kad vienā dienā vienā starpbrīdī atkal cilvēks, ar kuru smējies, draudzējies, uzticējies, vienkārši pieceļas un aiziet pie kāda cita. Bez iemesla, neko nesakot. Pēkšņi. Un tik grūti apvaldīt to asaru, kura grib gar vaigu ritēt.
Šodien tāda pati bērnišķīga sajūta kā vidusskolā. Bet nu jau starp pieaugušiem cilvēkiem. Kad Tu kā 'draugs' esi vajadzīgs tikai tad, kad nav neviena cita, ar ko pakavēt laiku.
Debīla sajūta. Gribas raudāt.

Mon, 16 Feb 2009 11:26:27 GMT

Šotien atkal negribas neko darīt.
Laikam par daudz izgulējos. Kā vienēr.

Thu, 05 Feb 2009 16:47:11 GMT

ir pagalam sū***i būt stiprai sievietei.

Sat, 17 Jan 2009 02:27:41 GMT

Un tūlīt es iešu Tev blakus, samīļosu. Un pa miegam Tu noņurdēsi kaut ko. Un klausīšos Tavā krākšanā kā mūzikā, kas mani pavadīs visu dzīvi.
Tu esi noguris no 4 alus pudeļu tukšošanas. Es saprotu.

Skumji.

Sat, 17 Jan 2009 02:24:29 GMT

Laikam nespēju joprojām dzīvē dzīvot bez emocijām. Bez tām emocijām, kas bija daudzus gadus atpakaļ.

Kaut kur pa ceļam esmu pazaudējusi sevi.

Esmu sausa, iztukšota un vienmuļa.

Un es ietu Tev līdz, ja vien Tu sauktu. Ja vien kas spētu atgriezt to sajūtu, kad katrs pieskāriens ir kas jauns un nezināms. Kad ikkatrs mirklis ir tik tauriņus vēdarā kutinošs, ka miegs naktī atkāpjas un gribas vēl..vēl..vēl..
Un vienmēr Tevis ir par maz...
Kaut..

varbūt tomēr neesmu piemērota nekam nopietam..

Sat, 17 Jan 2009 02:19:49 GMT

ir ļoti grūti saglabāt sevi, ja tu kļūsti par to, kas patiesībā neesi.

***

Tue, 23 Dec 2008 14:29:07 GMT

Kaut kā uznāca iedvesma ko uzrakstīt, kaut arī veselu mūžību neesmu neko te rakstījusi..

Kaut kur savā ziņā esmu pazaudējusi vārda un izteiksmes bruvību, emociju sulīgās krāsas, bet to jau laikam varēja sagaidīt tad, kad izvēlējos šo tehnisko ceļu dzīvē :)

Nāk atkal jauns gads un nu es saprotu, ko nozīmē mīlēt atmiņas. Šogad, jeb nu jau nākamgad 1. janvārī apritēs 2 gadi, kopš nezināmu iemeslu dēļ aizgāju... Jā, tagad es zinu, kāpēc tā notika.. Dažbrīd aizdomājoties, kāda maza asara acs kaktiņā parādas un tikpat ātri arī nozūd.. Nostaļģija par atmiņām, cik skaisti ir iemīlēties pirmoreiz..Bet nē, nav jūtu pret to cilvēku nekādu vairs, tikai jūtas pret atmiņām un sajūtām, kas ar tām ir saistītas..

Labi vai slikti, tās paliks visu mūžu ar mani, par to pirmo skaisto jūtu virpuli, kuru sauc laikam par iemīlēšanos..

Mīlestība.

Tā ir tagad. Mēs esam kopā, vienmēr būsim un rūpēsimies viens par otru..un neprātīgi, neprātīgi mīlēsim...
varbūt nedaudz pietrūkst tās bezrūpības, viegluma, bet visi reiz kļūst pieauguši.
Un es zinu, ka roku rokā es un viņš, kurš taps par manu visumīļoto dzīves draugu, kopā esam dzīves laimes atslēdziņa..

Thu, 11 Oct 2007 18:06:41 GMT

13.09.2007

Un es sapratu, kāpec tā notika visus šos divus gadus...
Vinš bija blakus..Toreiz nebija mūsu laiks...Un tagad...
TO nevar izteikt vārdos...
To sajūtu nav iespejams aprakstīt...tik pirmoreiz dzīvē es nedomāju...es vienkārši zinu...
Es esmu atradusi savu ceļu...savu īsto ceļu dzīvē..
Mes vienkārši esam...viens otram...un to nekas vairs nespēs mainīt...

Tue, 11 Sep 2007 19:13:25 GMT

kur lai es rodu speeku...

Mon, 03 Sep 2007 21:34:30 GMT

jāiemācās...man bez Tevis būt..

Mon, 06 Aug 2007 12:58:53 GMT

Ieraugot baltu kleitu, man sirds sažņaudzas... un tad es atkal redzu Tevi... Tevi uz ceļa ar gredzenu rokā..
es esmu muļķe..
Vai tik tiešām ir iespējams sabojāt savu dzīvi muļķības pēc tik ļoti, lai nekad vairs nebūtu laimīga?...
vai tiešām...

Thu, 07 Jun 2007 21:11:21 GMT

Mīlēšu Tevi..mūžīgi mīlēšu vairāk par visu...vairāk par dzīvību savu...mīlēšu, kaut arī nekad tevi neskaušu vairs...mīlēšu no attāluma...

Wed, 11 Apr 2007 19:28:41 GMT

Tu skatījies tā,
Kā neviens.
Tu runāji tā,
Kā neviens.
Tu smaidīji tā,
Kā neviens.
Tu piedevi tā,
Kā neviens.
Tu skūpstīji tā,
Kā neviens.
Tu glāstīji tā,
Kā neviens.
Tu izjuti tā,
Kā neviens.
Tu mīlēji tā,
Kā neviens.

Es ceru šis sapnis
Atkārtosies.
Pa īstam ar tevi,
Tas piepildīsies.

Maita - es..

Wed, 04 Apr 2007 20:14:42 GMT

Sāpinot sevi es sāpinu citus..

es nosolījos šoreiz nē...vairs nē...

pirmoreiz domāju, otro reiz nē...trešo biju pārliecināta, ka tā kā pirmajās divās reizēs vairs nebūs...

biju pārliecināta...gāja laiks..

nē, es nevēlos ielūkoties savā sirdī, jo tā saka to, ko es nevēlos...

ja es kļūdījos šoreiz...tad tā bija smagākā kļūda manā dzīvē...

un mūžam es vairs neatgriezīšu atpakaļ to laimi, kāda man bija.. jo nekad dzīvē es neesmu bijusi laimīgāka, kā tajā laikā... kas bija zvaigznēm kaisīts... pats skaistākais laiks, ko kāds var piedzīvot...

man tik loti bail, ka īsta mīlestība dzīvē ir tikai viena....

un es zinu, ka Tev sāp, šis viss sāp tāpat kā man...bet nav manos spēkos, ko mainīt...

esmu apjukušākais cilvēks pasaulē...jo es nerodu izskaidrojumu vairs nekam...šķiet, ka slīgstu...slīgstu bezdibenī..