| 11:05p |
Jūtos nedaudz dīvaini, apjukums, proti, cilvēks ar viedokli teica, ka puišu klātbūtnē izturos savādāk.. ne tā kā parasti... citādāk, neforšāk.
Liekas, tas arī mani visu laiku nomoka - iesākumā lillā krāsa - tā nav vecmeitu krāsa :p - pārāk iespringstu uz to..
Bet kā lai relaksējos, nedomājot par to.
Viena versija (kuru piekopju ilgāku laiku)- ierakties un apkrauties ar darbiem līdz ausīm, ka neredzi ne galu, ne malu, bet tad tieši smadzenēm vajag relax - domas pievēršas tajā virzienā, par ko tieši nevēlos domāt, nemanot rodas iekšējas saspringums un stress
(prāts + emocijas= nekas labs).
Otrais variants (kuru vajadzētu piekopt) plūst pa straumi, pievērsties sev. Ļoti grēkoju uz grāmatām (gribu lasīt, bet nespēju saorganizēt laika grafiku) un adīšanu (priekša jaciņai uzadīta, bet piedurknes un muguras...nav..).
Ir sajūta, ka būs labi, būs, ir tā sajūta, kas iepriekš nav pievīlusi, vnk zinu, ka būs un izdosies.. Tikai jāiemācās neiespringt par to...
Sew, pievērsties, hmm... diez gan pagrūti, neprotu plūst pa straumi... jāiemācās..
Ja tas izdotos, būs progress..
Jauna misija |