Runāt! Tā ir pavēle!
Sep. 24th, 2008 | 10:02 pm
mood: 
irritated
Man ļoti patīk, ja cilvēki saka ko domā!!! Vienalga vai tas ir kas slikts vai labs. Galvenais, ka patiess. Traumējošs man ir klusums. Iecietības, kautrības, pieklājības vai kā cita radīts. Un es gribu vilkt ar spīlēm ārā no cilvēkiem vārdus! Pēdējo reizi tik traki gribējās lai cilvēks saņemās smelosķ un izrāda cieņu mani atklāti pasūtot X mājas tālāk (vai pasakot vienalga ko citu, kas iekšā darās) bija 9 klases izlaiduma braucienā uz Liepāju. Tur es vienu nabadziņu kādas 2-3 stundas pagrabā pratināju. Toreiz tik stulba rīcība tomēr vainagojās ar ko labu. Šoreiz visdrīzāk tā vnk būtu ļoti stulba rīcība.