growth - July 23rd, 2007

Vasara jau tulīt baigsies (manai mātei raksturīgā pārspīlēšana), bet es vēl viņu nejūtu. Varētu šņukstēt, ka man nav vasaras. Bet pati vien vainīga. Jo pat tie cilvēki kuri strādā smagi jo smagi lai nopelnītu sev jaunu kreklu atrod laiku sajust vasaru. Varbūt tiešām pēc 1. smadzeņu satricinājuma es īstenībā nomiru un tagad visa turpmākā dzīve man būs pāris sekundēs pirms smadzenes atdod kedu izdomātā (un tapēc pliekanā sajūtās) dzīve. Cool...
Dīvaini, ka te rakstu gandrīz tikai tad kad nejauks garastāvoklis.