growth - May 1st, 2007

Šiten ielīdu tapēc, ka gribas pagvelzt muļķības. Nu tad kāda jēga, jautāsiet... Tāda, ka lielākā jēga ir tām lietām, ko mēs daram pilnīgā bezjēgā.

Dzemdības, kā izrādās ir sāpīgas ne tikai mātei. Nevarētu būt īpaši patīkami, ka tevi nezināmi spēki pēkšņi spiež laukā no siltas un jaukas vietiņas. Es šobrīd ļoti lēnām dzimstu. Dzimstu no jauna.

Rakstot, domāju vai kāds vispār vēlēsies izteikt savas domas par manis teikto. Komentāri visiem patīk. Citu viedokļi, diologi... tas piedod dzīvei jēgas aprises. Bet daudzi tikai cer un gaida, ka kāds reaģēs, bet paši nevienam neko nesaka. Izdomāju, ka tas būtu baigi jauki iepriecināt cilvēkus ar to, ka kāds, kautvai svešs, izsakās par viņu teikto. Jāraksta cilvēkiem komentāri! Baigi jau nu pokemoniski izklausās, bet tas ir veids, kā es šeit varu kādu iepriecināt, kādam padarīt pāris minūtes dzīves interesantākas.

Ok, man patīk zaļa krāsa... bet šitais jau ir pardaudz!
http://www.messybeast.com/green-cat/green-genes.htm

Būtībā nekas nav mainījies. Koki aiz mana loga tādi paši. Putni dzied tāpat. Tikai tagad man tas vairs nesagādā to prieku ko agrāk. Sanāk ka vaina ir tikai manī. It's all in my head. Bet vaitad tur nav arī visa pasaule? Tā kuru es redzu. Un katram ir bijušas domas par to vai viss mums apkārt ir reāls... bet es par to tik daudz nedomāju, cik es to jūtu. Jūtu, ka nav. Man apkārt ir filma. Un katru dienu es to skatos citā televizorā un ekrāns biki cits. Pēdējā laikā melnbalts.