July 23rd, 2020

• Retrogrāds
• 7/23/20 02:29 am
• Šī nedēļa ir kaut kāds melnais caurums, un es nevaru sagaidīt, kad tā beigsies. Vienā darbā iet karsti, termiņš citam drīz beigsies, kora altu partija iekāpusi soprānā un cilvēki grib tikties, bet man nav tam laika. Negribas pat lasīt, viss liekas par daudz. Esmu sākusi no spriedzes miegā raustīties, murgot, baidīties no visa kā. Tomēr pēc vakardienas raudiena, šodienas produktivitātes lēciena pie darba stacionārā datora, hc diendusiņas un vēlas nakts pastrādāšanas liekas, ka tikšu galā.
  
  Atkal un atkal sev jāatgādina, ka svarīgākais NAV termiņi, tas, ko domās citi, ja ar kaut ko netikšu galā, statusi un visādas citādas muļķības, bet mana personīgā labsajūta. Tad - tuvinieku labsajūta. Un tikai pēc tam tas čalis no pētniecības firmas, kas domā, ka 30 gana sarežģīti atvērtie jautājumi, vismaz 6 intervijas un 25 bildes ir divu nedēļu papilddarbs par 200 dolāriem. Pagaidām vēl nelaužu solījumus, bet šis gadījums man licis saprast, ka esmu mierā ar tādu iespējamību, ja cilvēki ir nepietiekami adekvāti.
• 0 commentsLeave a comment