June 30th, 2020

• Slikti sapnīši
• 6/30/20 10:21 am
• "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" tā sakairināja man smadzenes, ka visu nakti murgoju visbriesmīgākās lietas. Biju tajā (laikam filmas?) scenārijā, kur pamazām nogalina visus cilvēkus no vienas kompānijas, izņemot vienu. Viens pēc otra tika nogalināti mani draugi, mēs kliedzām, sērojām, bēgām un slēpāmies, bet nāves un slepkava mūs tāpat allaž panāca. Dažreiz cilvēki pazuda, mums pat nemanot. Tad bija briesmīgs murgs (feat. tētis un mamma), kurā mana mazā māšele izkrita pa miljonā stāva balkonu. Saprotot, ka nevarēšu dzīvot pēc tā, arī es lēcu. Bija tā trakā krišanas sajūta, kas palika vieglāka, un nekad tā arī nepienāca zemē ietriekšanās brīdis. Pamodos no skaļa trokšņa it kā ārpus manis, kas patiesībā droši vien bija pašas krākšana vai aizrīšanās, vai kas tāds. Jūtos adrenalīna sastindzināta. Gribas ieritināties siltā azotē un mazliet paraudāt. Pfffff.
• 0 commentsLeave a comment

• Atvaļinājuma otrā diena
• 6/30/20 04:09 pm
• Izgulējos tā, ka pazuda visas grumbas!
• 0 commentsLeave a comment