June 26th, 2020

• Formālā rakstīšana
• 6/26/20 01:44 am
• Manas domas: Veeeeeee!
  Formālajā stilā: Šī eseja apskatīs iemeslus, kāpēc formālā rakstīšana nav piemērota mūsdienu sabiedrības sazināšanās vajadzībām.
  
  Jau vairākus gadus cenšos sevī kopt pirmatnējo, jūtīgo, stihisko izteikšanās spēju. Tagad pēkšņi man jāmet tas pie malas un jāraksta formāli IELTS testam. Man diezgan nāk vēmiens, taču nedaudz izbaudu arī distanci, vēsumu un vienkāršību tādā izteiksmes stilā. Kaut kas tur ir.
  
  Kā es tikšu līdz līmenim, kad varēšu uzrakstīt 150 vārdus par fakin diagrammu, es nezinu. Pirmkārt, man riebjas diagrammas, ekseļi un visi viņu radinieki. Pat ne riebjas, vienkārši smadzenes to klasificē kā garlaicīgu un pat neņemas analizēt. Jau lasīšanas un klausīšanas daļā izmēģinājuma testos diagrammu un supergarlaicīgo tekstu vietās dabūju zemākus rezultātus, jo vienkārši nespēju uztvert informāciju. Otrkārt, rakstīt par kaut ko, uz ko ir garlaicīgi pat paskatīties, turklāt vēl kā britu radio diktoram pirms 50 gadiem, ir manas personīgās elles trešais aplis. Nesaprotu arī pieturzīmes angļu valodā. Pagājušajā gadā piedalījos kompetences celšanas kursos darbā, kurā mums izskaidroja interpunkciju, kas, man par pārsteigumu, izrādījās gluži līdzīga mūsējai. Tomēr, lasot grāmatas un citus tekstus angliski, bieži saskaros ar to, ka komatu nav tur, kur es tos sagaidu, vai ir tur, kur es galīgi tos nebūtu meklējusi. Vai angļu tekstos notiek kaut kāda slepena komatu anarhija?
  
  
  ***
  
  Citās ziņās: man steidzami jāiemācās rakstīt ar visiem 10 pirkstiem. Esmu to atlikusi vairākus gadus, bet pēdējos sāpīte no sasprindzinātajiem "brīvajiem" pirkstiem (zeltneša un mazā pirkstiņa, sevišķi labajai rokai) aizceļojusi no plaukstas locītavas uz apakšdelmu, cauri elkonim uz plecu, tagad uz lāpstiņu un dziļāk mugurā. Arī tas vēl jāmācās. Vispār aizraujoši!
• 0 commentsLeave a comment

• 6/26/20 03:57 pm
• Šodien bija pirmā saruna par vienu ārzemju projektu, un uz jautājumu - "Hi! How are things in Latvia?" - es atbildēju ar "Hot!". Viņi ļoti ilgi un gardi smējās, bet es atlikušo dzīvi pavadīšu paslēpusies zem segas. Tumsā. Aiz aizvērtām durvīm aizslēgtā dzīvoklī.
• 0 commentsLeave a comment