June 22nd, 2020

• The cat whisperer
• 6/22/20 01:46 am
• Esmu laukos, un te ir arī mirušajai vecmāmiņai piederošā kaķa meita. Viņu sauc Vinnija, un viņa, diemžēl, uzauga galīgi nesocializēta, tāpēc tagad baidās no cilvēkiem. Vienīgais viņas mīļais draugs ir tēta suns.
  
  Šoreiz, atbraucot uz laukiem, es devu mincim distanci, bet laiku pa laikam tāpat pa gabalu mīļi parunājos. Parasti, kad esam laukos, tēta suns nāk gulēt pie mums, jo arī viņam naktī ir vientuļi vienam. Tā nu šodien pie manis ir suns, un Vinnijai tik ļoti gribējās viņa (?) kompāniju, ka arī viņa atnāca. Visu izostīja, sabijās un atkal aizgāja. Tad lēca man uz kliņķa, kamēr ielaidu iekšā, un pakāpeniski tuvojās. Tagad viņa guļ man pie kājām un murrā. Kad čukstus saku, cik viņa ir labs kaķis, viņa sāk murrāt no jauna. Kad gāju uz tualeti, viņa mani gaidīja pie durvīm, glaudās pie kājām un nāca līdzi gulēt.
  
  Esmu pieradinājusi kaķi, kas uzauga gandrīz pilnībā bez cilvēkiem un no tiem turas pa gabalu.
  
  Esmu kaķu vārdotāja.
  
  Pilnībā izkususi sirds.
• 2 commentsLeave a comment