May 9th, 2020

• 5/9/20 01:03 am
• Un kur jūs dabūjat savus antidepresantus, ja aizmirstat atjaunot recepti, pirms brīvdienām beidzas zāles, bet negribas zibšņus un citus pēkšņas pārtraukšanas priekus?
  
  Rīt mēģināšu ģimenes ārsti sazvanīt, dežūrārstu, ja nesanāks, ja ne, tad cietīšu pati savas izklaidības sekas.
• 7 commentsLeave a comment

• 5/9/20 01:15 am
• Aizvedām minci uz Jelgavas LLU pie onkologa dabūt second opinion. Domāju, varbūt kā papildus varam palīdzēt atvieglot simptomus, kamēr kaķis vēl turas, un kārtīgi izrunāt, kurā brīdī jāmidzina. Uz otro jautājumu arī šī vetārste man nespēja normāli atbildēt. Sākumā teica "jūs jutīsiet", tad, ka jāmidzina, ja slēpjas un negrib komunicēt kaķis vairāk. Tā otrā atbilde jau laikam okei, bet mani kaitina, cik izvairīgi visi par šo runā. Atradu internetā šo, domāju, ka lēmumu pieņemsim pēc tā: https://m.petmd.com/cat/infographic/infographic-use-quality-life-scale-decide-when-put-your-cat-down.
  
  Savukārt par palīdzēšanu ārste vispār īsti neko nepateica. Piezvanīja pēc darbalaika, lai pateiktu analīžu rezultātus, saruna pārtrūka, un viņa pat neatzvanīja. Nulle rekomendāciju. Un par to mēs samaksājām ~100€ (tikai par konsultāciju), divas stundas gaidījām un vēl divas pavadījām ceļā.
  
  Toties mince laikam no adrenalīna devas bija supermīlīga pēc tam un ļoti labi atsākusi ēst. Tagad ieritinājusies klēpī guļ, un mums abām ir labi.
• 6 commentsLeave a comment

• Never have I ever
• 5/9/20 04:16 am
• Jēziņ, nespēju noticēt, ka kaut ko tik stilīgu rāda Netflix. Mindija Keilinga ir brīnišķīga, un ar gadiem, manuprāt, paliek tikai labāka. Es mīlu Mindijas smadzenes. Netflix man jau vienreiz prasīja, vai esmu te, un domāju, ka iztikšu bez zālēm brīvdienās - vienkārši bindžošu pa naktīm un gulēšu pa dienu.
  
  Update: Esmu lupatās. Tik labi uzrakstītu, vizuāli (un audiāli) izveidotu, oriģinālu seriālu sen nebiju redzējusi. Sēžu absolūti noraudājusies un pilna sajūtām, krāsām un atmiņām, kas ir spilgtākas par dzīvi. Fucking amazing. Man uzsprāgušas gan smadzenes, gan dvēsele. Šķiet, ka rītdienu (jeb šodienu, kad pamodīšos no sava atliktā naktsmiega) gribu pavadīt, pētot, kā tieši un kurš to uzrakstīja. Es gribu tā rakstīt. Tā, ka vienlaikus ir interesanti un īsti, pretrunīgi, izklaidējoši, baudāmi, bet vienlaikus neuzbāzīgi pastāstot nozīmīgas lietas par ko būtisku un izvedot lasītāju/skatītāju cauri pārdzīvojumam. Ah-mazing. Var būt gan skaisti (un vizuāli "Never have I ever" tiešām ir sapnis), gan smieklīgi, gan sāpīgi, gan viegli. Kā lai tagad aiziet gulēt?!
• 0 commentsLeave a comment