May 3rd, 2020

• 5/3/20 02:48 am
• Gribas uz laukiem. Gribas satikt kādu mīļu cilvēku, kurš slims ar vēzi. Bail, ka nepaspēšu satikt katru reizi pirms braukšanas. Jocīgi, ka daži cilvēki ar savu vienkāršo sirsnību pasaulē ienes tik daudz gaismas, ka piepilda un pievelk visus sev apkārt tik lielā diametrā, kā to spēj viņa.
  
  Pēdējā laikā apzināti stiprinu saites ar sev tuvajiem. Tas liek justies tik labi, ka paliek bail, rodas aizdomas, ka tā justies nav dabiski. Tas, protams, ir kaut kāds domu vielmaiņas galaprodukts.
  
  Tas, kas ir drusku dibenā, ir mana pieteikuma vēstule augstskolai. Pagaidām esmu uztaisījusi failu un pierakstījusi dažus spārnotus teikumus telefona piezīmēs. Nevaru saņemties uzrakstīt, jo tas ir tik ļoti svarīgi. Līdz kaulam un tieši sirdī. Absurds. Rīt teikšu visiem, lai sāk mani kārtīgi bakstīt, bakstīšu sevi pati un cerams to vëstuli uzrakstīšu. Es tik ļoti gribu sākt pa jaunam - un beidzot tieši to, ko esmu gribējusi jau no paša sākuma.
• 0 commentsLeave a comment