April 16th, 2020

• Neskaties "Don't f**k with the cats"
• 4/16/20 05:13 pm
• Dienas gandrīz pilnīgi apmainījušās ar naktīm, un es galvenokārt vienkārši mēģinu izstrēbt savu savārīto, pa dienu gulšņājot un pa nakti sēžot Netflixā. Pēdējo dienu laikā tāda absolūti nereāla, peldoša sajūta līdz ar to. Tomēr šķiet, ka vakar sasniedzu zināmu pagrieziena punktu, un šodien man tāpēc atkal gribas laboties. Noskatījos visu "Don't f**k with the cats", visu nakti (tas ir, no pieciem līdz deviņiem rītā) murgoju, un tagad sev riebjos par to, ka vispār skatījos. Iesaku neskatīties.
  
  Seriāla veidotāji ir divkoši - pirmkārt, radot iespaidu, ka filma ir galvenokārt par kaķēniem; otrkārt, pielietojot gan šo, gan vairākas citas metodes, ievelkot seriālā gandrīz kā parastā Šerloka tipa filmā; treškārt, beigās nosodot skatītāju par savas uzmanības veltīšanu šim produktam. Šī uzmanība bijis tieši tas, ko slepkava (kura pēdējais noziegums bija kameras priekšā nogalināt cilvēku, sadalīt viņu daļās un nosūtīt Kanādas varas iestādēm un citām institūcijām pa daļām) gribējis, un skatītājs to tagad ir devis.
  
  Lai arī divkosīgas, seriāla beigas lika man aizdomāties par to, kāpēc savas atpūtas stundas jau kādu laiku pavadu, skatoties krimiķus un nevis, piemēram, dokumentālās filmas par dabu. Jūtos netīra iekšā. Manī spokojas neizpratne, atceroties slepkavas seju, kurā nevarēja nolasīt neko, kurā nevarēja atrast cilvēcību, kurā nebija pat vainas apziņas ēnas. Vēl biedējošāka varbūt ir doma, ka izprast viņu varētu būt iespējams.
  
  Es gribu atkal būt labs cilvēks.
• 0 commentsLeave a comment