February 10th, 2020

• 2/10/20 08:33 pm
• Tikko pie vokālā pedagoga bija tik intensīva nodarbība, ka man nosvīda dibens.
  
  Šodien iemācījos noturēt vaļā ribas, ir pieslēgušies vēdera muskuļi, atslābinājušies pleci un kakls, es pat varu trāpīt un sajust skaņu pareizajos rezonatoros (es tos saucu par krākšanas rīklīti un degunu, viņš gan ne 😃). Šodien strādājām ar zembalsenes spiedienu (note to self - jānoskaidro sīkāk, kas tas tāds ir un kā darbojas), elpas noturēšanu un žokļa atbrīvošanu.
  
  Nodarbībā salīdzinājām šo ar žonglēšanu (ar viņš teica trīs, es - divdesmit bumbiņām), bet tagad man šķiet, ka tas ir kā "the heart of stone" no Kingkiller Chronicles. Prāts jāsadala atsevišķās daļās, kas katra apzinās kaut ko citu, vienlaicīgi turpinot darīt vēl kaut ko, palikt aktivitātē. To nevar izdarīt tikai ar prātu vien, tas ir prakses un ķermeņa izjūtas, atmiņas apvienojums.
• 0 commentsLeave a comment