December 10th, 2019

• 12/10/19 12:11 am
• Vakarnakt atkal redzēju sapni, kurā tētis, izrādās, nav nomiris, bet vienkārši kaut kur aizplostojis ar draugiem. It kā ir dzīvs, bet nav pieejams, visu laiku ir kaut kur citur. Tajos sapņos nav sajūtu, es domāju, nav prieka, ir tikai tā smagā pienākuma "ko mēs ar viņu tagad atkal darīsim" apziņa. Jau krietnu laiku šķiet, ka jāaiziet par viņu (vai drīzāk par sevi) parunāt uz kādu Alanon sapulci, bet nevaru saņemties. Besī tie sapņi gan. Mirusī draudzene parādījās tikai dažos, turklāt parasti tā priecīgi, mīloši, aizkustinoši, bet tētis un vecāmamma rādās sapņos par realitāti, kuru es tik ļoti gribu atstāt pagātnē. Sanāk diezgan sūdīgi acīmredzot.
• 2 commentsLeave a comment