October 23rd, 2019

• Viss ir labi, nekas nav labi
• 10/23/19 12:48 am
• Pavadīju apmēram nedēļu pavisam bēdīgā stāvoklī. Negāju laukā no mājas. Gulēju, gulēju, gulēju pēc darba, naktīs, visas brīvdienas (gulēt, pamosties, paēst, gulēt, mans rekords bija 18 h). Ķermenis bija kļuvis smags. Gribējās aprīt universu par spīti savai speciālajai diētai, kas savukārt atkal lika man domāt, ka miršu ātrāk kā vēlāk un pati vien būšu pie tā vainīga. "Muļķe, muļķe, muļķe!", "es gribu nomirt" un fantāzijas par sevis saduršanu ar lielu, asu, biezu nazi. Smags, lēns ķermenis, apātisks skatiens, nekam nav jēgas, visi ir stulbi, man neviena nav, lamuvārdi manā galvā pret cilvēkiem, kuri neprot lietot tramvaju, iet pa ielu, stāvēt rindā.
  
  Tad vakar mazliet pastrādāju pie īsa ceļojuma organizēšanas, šodien labi dziedāju korī (diriģentes vārdi, bet es piekrītu), Wise Man's Fear sāk palikt riktīgi aizraujoša un izrādās, ka Patriks Rothfuss bija vēl vairāk apmaldījies pirms Kingkiller Chronicles nekā es. Un viss šķiet lieliski. Un es sev atkal liekos vētrīga. Un man liekas, ka visu varu. Viss būs. Ir. Baigi labi. Rozes un hiacintes. Peachy.
• 4 commentsLeave a comment