September 1st, 2019

• Olivier
• 9/1/19 12:50 am
• Ar katru nākamo pieredzi nirstu sevī dziļāk un dziļāk, un atklāju jaunas, skaistas un pārsteidzošas lietas.
  
  Nesen, piemēram, sapratu, ka manas agrākās "BANG! un esam kopā" iepazīšanās bija tāds sviests tāpēc, ka sajaucu eiforiju ar kontaktu. Parasti bija tā, ka kaut kādā PMS ievainojamībā un garlaicībā es ar kādu iepazinos, tajā laikā es parasti visu jūtu ļoti spēcīgi un esmu pieejama, un kaut kā likumsakarīgi lietas notika ļoti ātri. Es izbaudīju mūsu sarunas. Es izbaudīju savu random noguruma muļķīgumu un to, kā tas viņus, šķiet, fascinēja. Mēs skūpstījāmies un mīļojāmies, un mums nebija seksa, jo kā likums pirmā tikšanās iekrita arī pirmajā mēnešreižu dienā, kad tikai prātā sajucis Hanibals Lekters līstu man biksēs (ja es to ļautu).
  
  Un tas viss bija tik labi! Es mēdzu satikt lieliskus, interesantus, MĪĻUS un kaislīgus cilvēkus, un brīdī, kad pirmais episki garais un sakošļātais randiņš beidzās, mēs peldējāmies vaniļas mākoņos, un es jutos tik LAIMĪGA, dzīva, neticami pateicīga! Mans ķermenis bija konkrēti salietojies kaut kādus laimes un baudas hormonus, un man gribējās teikt tiem cilvēkiem, ka mīlu viņus.
  
  Es centos uz šīm naktīm veidot attiecības, un viņi reizēm centās vēl vairāk, bet tas, ko nesapratu, bija fakts, ka neko nezinu par tiem cilvēkiem. Es viņus vēl nejutu kā cilvēkus, bet vairāk kā eksotiskus piedzīvojumus, atvaļinājuma ceļojumus uz saulainām kūrortpludmalēm. Pēc vēl pāris tikšanās reizēm es būtu šokā par to, ka negribu turpināt kaut ko, kas tik skaisti sācies, kad patiesībā tas nebija sākums, bet pauze, izņēmums, rets brīnums. Mēs bijām viens otru apbūruši uz piecām foršām minūtēm, kurās nebija ne laika, ne vietas atklāt vai noslīpēt kontaktu, pieradumu, draudzību un miljons citas attiecībām svarīgas lietas.
  
  Šķiet, ka tur apakšā vēl ir tik daudz kā cita. Tur ir mans ārkārtīgais izsalkums un vientulība, kas liek sekot kāda cita tempam aiz vajadzības vairāk kā brīvas izvēles. Tur ir nesaskaņoti un neizpētīti abu pušu nodomi. Tur varbūt ir arī bailes no patiesas tuvības un fakts, ka es nemaz īsti nemāku veidot ilgstošas attiecības.
  
  Vēl nemāku. Bet es tagad māku atšķirt ābolus no apelsīniem.
  
  Un es nevaru vien sagaidīt, kad atkal varēšu nirt dziļāk.
  
  Aizvien vairāk pieņemu savu mirstīgo neziņu un vienkārši no sirds izbaudu visu, kas ar mani notiek.
• 0 commentsLeave a comment

• 9/1/19 07:06 pm
• Šodien tā sadusmojos uz māsu, ka man noreiba galva.
• 3 commentsLeave a comment