July 18th, 2019

• 7/18/19 10:54 pm
• Agrāk bija tikai labi vai slikti. Šobrīd viss kļuvis niansētāks.
  
  Vakar ar psihiatri vienojāmies, ka esmu gana labā vietā, lai pamazām sāktu samazināt zāļu devas. No ~ 250 mg medikamentu pirmās divas nedēļas mēģināšu ņemt nost 25 mg, bet pēc otrās dienas man jau ir abstinences sindromi, ko labi pazīstu no seniem un nejaušiem aukstā tītara laikiem.
  
  Ir nepatīkami un neērti, esmu nogurusi un straujāk pagriežot galvu (nu labi, vispār kustoties) iestājas īslaicīgs, bet visai spēcīgs telpiskais apjukums, karstuma viļņi ik pa laikam man pārslīd kā zibensdrudzis, un tas viss notiek paralēli tam, ka jūtos labi. Mierīgi. Mazliet vainīgi, jo atlieku svarīgu ārštata darbu. Līdzjūtīgi un mierinoši pret sevi. Brīnumaini jūtīgi pret mazajiem pasaules brīnumiem, ko piedāvā ikdiena.
  
  Agrāk "slikti" notikumi iesāka "sliktos" periodus, bet labie - labos. Tagad ir citādi, jo es vairs nepiederu savām reakcijām. Vismaz ne pilnībā.
• 2 commentsLeave a comment