June 11th, 2019

• Šodien es pamanīju
• 6/11/19 09:27 pm
• Šodien es pamanīju, ka vienai no manām kolēģēm, ar kuru parasti sanāk mazāk kontakta, ir cita (pilnīgi cita!) vērtību sistēma nekā pārējiem kolēģiem. Iespējams, tai skaitā man, lai gan pastāv arī iespēja, ka esmu robežšķirtne. Vai drīzāk hameleons. Visi (nu labi - daži) uz viņu ir dusmīgi par to, ka viņa nevada lietas, kuras viņai jāvada. Vismaz divi cilvēki uz viņu ir saklieguši. Lietas uzkarst. Mani viņa mulsina jau no paša sākuma, jo šķiet viens no tiem cilvēkiem, kurš ar principiāli jauku izturēšanos maskē savu slinkumu un paviršību. Jūs pazīstat principiāli jauko izturēšanos? Var saprast, ko ar to domāju? Tas ir stāvoklis, kurā arī es kādreiz nonāku, tāds sintētisks. Tu esi nolēmis jauki izturēties, smaidīt, jokot tik principiāli, ka vairs nepamani savas sajūtas, neķer kontekstu, nepievērs uzmanību ne sev, ne pārējo problēmām.
  
  Bet šodien, kad viņa man stāstīja savu redzējumu par problēmu, tik ļoti apmulsu. Pirmkārt, viņa saglabā mieru un nešķiet, ka viņa sevi ienīstu, pārlieku satrauktos vai justos izmisusi par to, ka kādam ar viņu ir problēmas. Es nezinu, vai viņa nesaprot, vai vienkārši ir mierā ar to, ka visiem izpatikt nevar. Viņai arī nav raksturīga īpašība mēģināt paveikt neiespējamo - vismaz šajā gadījumā. Viņa aprakstīja situāciju, kurā es un, iespējams, pārējie kolēģi būtu tikai sākuši cīniņu ar neiespējamo, upurējot savus nervus un varbūt arī brīvo laiku, jo lietas ir vienkārši JĀIZDARA.
  
  Ziniet, ko viņa dara? Es to saku bez nosodījuma, vienkārši kā novērojumu. Viņa tajā brīdī apstājas. Neizčakarē sev nervus. Dara, ko var, bet ne vairāk. Ideālā pasaulē varbūt šāda pieeja arī būtu labākā, bet pašlaik sanāk, ka citiem jākompensē viņas neizdarītais. Tur gan droši vien ir arī jautājums par vadību, komunikāciju, skaidri izrunātiem pienākumiem un tā tālāk.
  
  Un tomēr, kamēr es viņā klausījos, man radās iespaids, ka viņai ir fundamentāli citādas smadzenes. Es nezinu, kā ir būt viņas galvā. To ir grūti iedomāties. Brīžiem klausoties man it kā šķiet, ka man ir taisnība, ka zinu, kā jāsaprot pareizi, bet, mēģinot saprast situāciju no viņas skatupunkta, viss arī liekas pavisam loģiski.
• 0 commentsLeave a comment