March 13th, 2019

• 3/13/19 09:29 pm
• Šodien beidzot atsāku terapiju. Runājām par aizsardzības mehānismiem un to, ka vajag tos izpētīt un iepazīt, un neiet tiem cauri, ja ir pretestība. Sagaidīt, kad jutīšos gana stipra un gatava, lai pārstrādātu traumatiskās pieredzes. Ja laužas cauri negatavs, tad notiek tā, kā man reizēm ir bijis, ka pēc tam nevar aiziet uz darbu kādas pāris dienas, piecelties no gultas vai būt nomodā.
  
  Sāku ierakstu, jo gribējās uzrakstīt par dusmām pret random čali veikalā, kurš super douchy un bezatbildīgā veidā runāja\lepojās ar to, ka neko nemaksātu, ja draudzenei būtu jātaisa aborts. Es dzirdēju tikai daļas no sarunas un pastāv ļoti liela iespēja, ka konteksts bija pilnīgi cits. Tāpat es neesmu par vai pret citu cilvēku abortiem, man pašai paveicies ar tādas pieredzes trūkumu, un neuzskatu, ka tā būtu mana vieta lemt vai tiesāt, kurš par ko maksā svešu cilvēku attiecībās. Un tomēr man gribējās pagriezties pret to čali un ar dūri pamatīgi izšķaidīt viņam seju, vienlaicīgi rantojot par to, ko tas stulbenis kādam varētu nodarīt (dūre man ofic no kāda būtu jāaizņemas, jo mana droši vien izšķīstu un nokristu zemē, ja ko tādu mēģinātu). Čau, aizsardzība. Es zinu, Tavus noslēpumus.
• 5 commentsLeave a comment