March 3rd, 2019

• Bailes no nāves
• 3/3/19 09:16 pm
• Pēc tēta bērēm jūtos mierīgi. Neatceros, ko teica izvadītāja, bet viņas runas beigās radās tāda silta labvēlība pret tēti, samierināšanās.
  
  Nevilšus sanāca pārdomāt savas bailes no nāves. Ja nāve ir nekas, beigu punkts kaut kā piepildītai esībai, tad kas tur ko baidīties? Kā un kāpēc gan baidīties no nekā?
  
  Šķiet, ka bailes no nāves patiesībā ir tā asinsstindzinošā sajūta, ka tieši pašlaik nedzīvoju pilnasinīgi. Kaut kādā grūti izskaidrojamā, bet loģiskā veidā sanāk, ka mani patiesībā baida pati dzīvošana nevis tās apstāšanās.
  
  Kaut kā laba beigas noslēdzas grūtās, bet skaistās sērās un ilgās. Kaut kā neizdzīvota beigas sēj nožēlu un bailes, un tik daudz pretrunīgu emociju tam visam klāt.
• 8 commentsLeave a comment