December 8th, 2018

• 12/8/18 06:17 pm
• Neceļu klausules, izvēlos sēdēt mājās, nevis iet ciemos, ignorēju ziņas, nesaņemos satikties, un tad domāju, kāpēc ir tā, ka manā dzīvē paliek aizvien mazāk cilvēku. Sāku saprast, ko T domāja ar to, ka noniecinošā daļa uzdarbojas ne tikai pret mani, bet arī citiem un attiecībām kopumā. Viņa saka, ka nav vērts, tāpat nebūs tās maģiskās saskaņas, nav pareizie iemesli vai pareizie cilvēki, un tā nu es tupu savas istabas stūrī kā nenogatavojies pūpēdis. Sāku arī apšaubīt egoismu kā veidu, kā par sevi parūpēties. Cik var rūpēties par sevi, domāt par sevi, un vilkt arī citus savā atvarā? Reāli nevienam tas nepatīk, un tas arī nevienu, izņemot manu kaķi, nedara laimīgāku.
• 0 commentsLeave a comment