skylines

chau.

un atkal man klaaat ir jociiigaa sajuuta, par nezinu ko un kapeeec. hmmm

beidzot manaas maaajaaaas ir sen gribeetais biblioteeekas kaarums. ķeros klāt- tagad!!! yes yes

šodiena bija gara diena, daudz pārdomaaam pilna, es joprojaam turpinu savu graamatu un riiit eju skatiiit teaaatri, uzsmeereeeju maiziiites mana peedeeja topa teeeja- kumeliiishu(eu bet veseliiigi ar). vienvaaardsakot. iktdiena rit savu ritmu un visi turpinam plunčāties pa dzīves baseinu :). YO

wtf is LOVE?
tā ir visss skaistākā un tanī pat laikā visss nežēlīgākā, nežēlīgākā, nežēlīgākā sajūta ever.
ja tai ļaujas tad ir pizģets. nopietni.
ļauties lovei ir mokas
nļauties ir tāpat kā ēst tomāt maizi bez sāls, tā vienkārši vairs nav īsta tomātmaize!.

kā milzīga bruņu veste un sajūtas ir aizgājušas pamatīgi gulēt. es neko nejūtu
f***

copy-paste
true true true

Vienīgi ticot lietu pastāvīgumam, mēs atņemam iespēju mācīties no pārmaiņām. Atņemot sev šo iespēju, mēs noslēdzamies un sākam pieķerties. Pieķeršanās ir visu mūsu nelaimju cēlonis. Tā kā nepastāvīgums mūsos vieš nemieru, mēs izmisīgi pieķeramies lietām par spīti tam, ka viss mainās. Mēs baidāmies tās atlaist, būtībā vispār baidāmies dzīvot, jo iemācīties dzīvot nozīmē iemācīties atlaist. Un tā ir lielākā traģēdija un ironija mūsu centienos turēties pie lietām: tas ne vien nav iespējams, bet mums sagādā tieši tās ciešanas, no kurām cenšamies izbēgt.Kad pieķeramies lietām, mūsu nodomi, iespējams, nav slikti, un arī ar mūsu vēlmi būt laimīgākiem viss ir kārtībā, taču tas, ko cenšamies noturēt, pēc būtības ir netverams

rudeņos man gribas mīlestību.nopietni.
mīlestības tips- sezonālais.

svētdiena un aiz loga plikie koki uz peleekaaaa fona, slapš un cilveeeki, mazliet paleeeninaaajumaaa, miegaini kaaa taadi ziemas lāči, tā vien gribas kā ierušināties ērtākt, ieslēgt gaismu, tik spožu, lai acis žilbst- dzert daudz kafiju un lašit. es gribu pavasari jau tagad, bet zinu sajuuuutu,kad peedeeejie ziemas meeneshi un bez piecām minūtēm pavasaris mmmm tas ir kaut kas, smaržā- jūtu un pie muzeja maaajas sniegpulkstenīsu paklāju.

maizītes ar skumbriju tomātu mērcē un daudz sīpoliem + seriaaals- summerland.
.ideaaali!
un jautājums, kas ir tas,kas rada mājas sajūtu?

osho- Briiiviiiba.vakardien mazs danču vakars un šodien šuju jaunus brunčus, riktiiigus jūrniekus ar lielu banti. un domāju,ka kaut ko vēlos... jaa piparmeetru teeeeja, buuutu tieshi laikaaaa.( maza pauze , uuudens , teeejkana, kruuuze un veeelme ir rokaaa.) ...jaa tieshi taaa- piecelies un riiikojies un kļūsti par savas dzīves burvi, jā jā tieši tik vienkārši. heij man tosts- lai vienmeer pietiek veeeleeshanaas, lai nekad neizniiikst un rodas jaunas.
.. mans jaunatklājums kārumu štelēs :p - dzērvenes, kas saberztas kopā ar cukuru mmm iiista njama un veeel veseliiigi.

visa šitā cibas padarīšana, man kaut kur skrien laikam pa priekšu un ar oktobri nez kapēc atsakās sadarboties. hmmm
aij , bet ,ja jau patīk :D

man visa iedvesma sākas naktīs. nu patiešām. visus darbus sadarīt un vēl , vēl vairāk. tā itkā galvā viss liekas aiziet gulēt, viss kas traucē dienai. yes naktis ir manējās :)

nejauši sanāca atrast vecās burdas 87. gads, 91. gads, hmmm šujmašina ir ko tur daudz domāt, man taas divas jakas vajag, un to vienu jo īpaši ;D.

vakariņas manā gaumē, tas nozīmē, jo asāks, jo labāks :p. šodienai vienkārši tas prasījās. njap.

šodien es biju tik čakla, ka patiesi uzslava pelnīta. un neskatoties uz to , ka mani mati šķiet mazliet violeti un no krāsas iepakojuma bildītes nav ne smakas :D, man tik un tā patīk un šodien es iešu ātrāk gulēt, lai garāka un mundrāka rītdiena.

šodienas labākā skaņa.
http://www.youtube.com/watch?v=KUBrAfUexPY&feature=player_embedded

jociiiga sajuuta un es nezinu,kas tas ir.

ļoti.ļoti jocīga priekšnojauta, kam nezinu, kāpēc arī nezinu.

mēs pļāpājām daudz, tik daudz, ka palika silti, domas atrada mieru un ir vakars.