šodien mamma uzzināja, ka es pīpēju. biju vairākas reizes iztēlojusies šo dienu- tomēr galvu man nenorāva. man acīs bija asaras, bet gribēju iet uzpīpēt. es teicu, ka nekad vairs nepīpēšu, bet tajā brīdī plānoju kur un kad es pīpēšu nākamo cigareti. nezinu kāpēc, bet es nejūtos ne pie kā vainīga. lai gan jāatzīst, ka mazliet jāpiebremzē.
pīpēšana vairākas reizes ir bijis mans vienīgais draugs, tāpēc netaisos arī galīgi par to aizmirst.

btw- my new favourites