šodien es biju īpaši riebīga pret cilvēkiem, kuri nebija to pelnījushi.
noskatījos divas teātra izrādes. pirmā bija laba, otrā sūkāja un uz tresho es negāju, jo tās režisore ir cilvēks, ko es neciešu.
visumā bija skaista diena, jo visu laiku spīdēja gan saule, gan smaids uz manām lūpām.
un šodien man atkal ienāca prātā doma "meitene nav stabs, var pabīdīt" un vecie labie "izdrāz un pamet" laiki kopā ar manu mīļoto, kad viņš šodien sasveicinājās tikai ar mani un to viņš izdarīja iečukstot man ausī.