plika dirsa tālu spīd

Es visu pierakstu
4.10.09 11:15
Mani vienmēr ir uzjautrinājuši cilvēki, kuri sveicinās tikai tajā memomentā, kad tiešs acu kontakts ir neizbēgams. Visu vakaru viņi neprātīgi dzer, dejo, apskaujās utt. ar citiem ballītes dalībniekiem un tad pienāk skarbākais vakara moments - mūsu skatienu trajektorijas neizbēgami (jo tāds moments noteikti pienāk, ja atrodies ierobežotā telpā ) krustojas: "O, čau!"

WTF?! Mēs jau esam 13 reizes nostaigājuši garām vien otram, izrīvējušies ar pakaļām pie bāra, kaujoties par saviem dzērieniem un - opā, kāds pārsteigums - tu arī te?

Katru reizi es klusiņām ķiķinu par šo sociālo situāciju.
Skan: Air
4 jau purvā Brist purvā >

Dīvaini
3.10.09 11:16
Mazliet lika smaidīt - meklēju Pienvedēja Piedzīvojumus pa torrentu trakeriem, nekus nav. Tur pretī Tesa uzrāda visos un vismaz kādus sešus dažādus. Kas tie pirmie dzīvo vēl pagātnē vai kā? :D Iemetiet kāds ar "Vai Rīga jau gatava", vai ar kaut ko vecāku.
Skan: Tesa
Pofig jau, bet: alus
0 jau purvā Brist purvā >

Reakcija
13.9.09 12:23
Kad es iedzeru es sāku labāk saprast gan post-rock, gan British English. Var būt iedzert vēl - sākšu saprast arī sievietes...
Skan: Eksplozijas gaisā
Pofig jau, bet: aim fāāāain
5 jau purvā Brist purvā >

Rudens raža
10.9.09 21:08
09.09.09. (paskat kāds datums, ne?) 7:00 sēdos baltā autobusiņā, lai tas mani aizvestu uz kādu Varšavas klubu, kur uzstāsies Caspian, God Is an Astronaut + vēl kaut kāda poļu post-rock grupa, kura, jāatzīst, bija sasodīti laba.

Katrs šāds brauciens tiek atklāts ar svinīgu "krikt" (tā noskan šņabja pudeles atvēršana) vai "pokš" (kaut kāda pudele ar korķi), kad tiek knapi tikts garām tiem lielajiem burtiem "Rīga", bet šoreiz - sēžu un šaudu acis pa labi un pa kreisi, gaidīdams, kurš tad būs pirmais...nekā. Sasodīti solīdā kompānijā biju trāpījis. Pirmais alus tika baudīts kaut kādā mistiskā lietuviešu benzīntankā, kur kāds vīrs runāja valodā, kas sastāvēja no lietuviešu, laviešu un krievu vārdiem - redz, ko nozīmē tā tautu draudzība.

Tālākā ceļa gaitā atmosfēra jau sāk atdzīvoties, iebraucot Polijā. Visi jau iesiluši no kaut kādiem poļu aliņiem, izskan pa kādam šovinistiskam jociņam par poļu ūsainajām meitenēm, ka nemanot nomaldamies no kursa, kuru mums diktē samtaina meitenes balss no navigācijas iekārtas. Turpmāk solam laboties un sekojam norādēm. "Brauciet pa labi...brauciet taisni, brauciet pa kreisi," utt. līdz nonākam līdz ceļam, kas izskatās pēc divām slinki iebrauktām taciņām, tādas, kādas parasti ved cauri mežam pie omītēm un opīšiem. Ja apsolījām, tad vārds jātur - braucam iekšā. Kratoties pa nelīdzeno ceļu ainava mainās 3x pa 10 minūtēm - pļava, mežs, kukurūzas lauks, mežs, atkal kukurūza. No pārdzīvojumiem nezinājām kur likties, daži pat sāka stresā ievākt šī gada kukurūzas ražu, cits jau maniakāli grauza kukurūzas vāli tā, ka graudi šķīda uz visām pusēm. Mūsu izvirtības atnāca noskatīties divas stirnas.

Ticiet vai nē, bet pa to ceļu finālā nonācām tur kur vajag - Varšavā. Klubs atradās līdzīgā guļamrajonā kā mūsējie, tikai tā kombinācija bija dīvaina - iedomājieties "Melno piektdienu" Pļavniekos starp daudzstāvenēm.
Sagribējās ēst, jo alus prasa respektu. Ieejam vietējā veikaliņā un sākam ostīties gar plauktiem. Man tā patīk katru reizi redzēt kā pārdevēji nesās uz to vietu, kur lielākā pircēju koncentrācija, un imitē plauktu kārtošanu, lai šo darbību aizsegā vērotu vai kāds no mums - tetovētajiem bāstardiem, nezog magoņmaizītes un kaķu servelādi.

Tiekam klubā, bet skatuvi neredz, ir tikai liels balts ekrāns, uz kura rāda basketbolu. Visi stāv un hipnotiski lūr palagā, velk cīgu pēc cīgas un strēbj alu. Jā, tur var pīpēt - sajutos kā Fonteinā, kur, liekas, ja varētu noīrēt numuriņu ar zīdaiņa šūpuli, tad pat tas būtu aprīkots ar pelnu trauku.
Pēc brīža tiek atvērtas vēl vienas durvis, kuras sākumā grūti pamanīt un visi sabirst lielākā telpā, kur turpina viens otram pūst pakausī dūmus...tikai skaistas mūzikas ritmos. Fotogrāfiju nebūs, jo skaistākos mirkļus noglabājām savās sirdīs. Nauris pat tika backstage personīgi parunāt ar Caspian - lūk, ko nozīmē sazin cik ali un gara bārda.

Rīts, protams, ir grūts un kā vienmēr nāk ar atziņām...

Dialogs:
Nauris: Stulbais rokenrols, šitā vakar sadzērāmies, šodien grūti.
Krists: Nekad nevaino rokenrolu. Citādi nākamreiz, kad tev, guļot busā gribēsies vemt, rokenrols tevi laicīgi nepamodinās.

Cik man zināms, tad tā aizgāja gan Dž. Džoplina, gan Dž. Bonems un B. Skots.

Tāpēc, lūdzu - cienīsim rokenrolu.
2 jau purvā Brist purvā >

Atpakaļ pie saknēm
21.8.09 13:40
Kaut kad pagājušajā nedēļā mums atslēdza beidzot internetu, kuru jau tā 1.5 mēnešus mistiskā kārtā mēs lietojām bez maksas, lai gan juridiski mums tas vairs nepienācās.

Nu, ko - K. Vonegūt, Д. Хармс, L. Kerol... tagad jūs būsiet mani "draugiem.lv"

Pēc pāris dienām sajutu "lomkas" un aizbraucu ciemos pie vecākiem, jo viņiem IR internets. Tā kā visa mana mūzika ir citās mājās...

Atradu kaudzi ar vinila platēm. Nu, ko - Rolling Stones, Led Zeppelin, The Cure, King Crimson, The Doors... tagad jūs mani audzināsiet.
Skan: Rolling Stones
Pofig jau, bet: skūts
0 jau purvā Brist purvā >

Mīļais Dieviņ...
7.8.09 03:08
...lūdzu dod maniem vecākiem prātu un biezu naudas maku, protams, arī bezgaumību un tikai 9 klašu izglītību, lai viņi manā 12. kl. izlaidumā man uzdāvina jaunas silikona krūtis un BlueBox abonamentu uz mūžu, citādi es netieku "Pienā"!
2 jau purvā Brist purvā >

Sport's Manual
9.7.09 23:39
Kādu laiku atpakaļ viena sieviete ieminējās, ka vajadzētu izdot rakstiski kādu stāstu krājumu par sporta zālēm. Krājumu īsti negribās, bet kādu vingrojumu komplektu, kuros iesaistīts gan cilvēka prāts un arī gars, gan derētu.

Šodien izkristalizēju vingrojumu Nr.1

Pēc idejas nodarbība vienmēr jāsāk ar iesildīšanos. Man patīk skriet. Nostājamies uz mehāniskā skrejceliņa, iestādam 6. ātruma režīmu un kādu laiku raitā solī ejam (ilgums pēc sajūtām). Pēc pāris minūtēm uz pusi paātrinam celiņa režīmu (11.4 - 12.4) un sākam skriet. Pēc kāda laika paliks tā grūtāk, bet šodien atklāju ļoti labu motivējošo domu - vajag iedomāties, ka jūs dzenaties pakaļ urlam, kas nozadzis jūsu velosipēdu (jau trešo reizi). Ļoti palīdz.

Pārslēgties uz 13.4 celiņa režīmu palīdzēs doma: "Kā es viņu sitīšu, kad būšu panācis".

Ļoti labi izskrējos.
0 jau purvā Brist purvā >

Otrdiena... un Trešdiena
8.7.09 09:59
No rīta ir sajūta, ka galva pilna ar ļaunajiem gariem, jo kaut kas līdzīgs pilnmēnesim. Beidzot iegādājos ventilatoru, kas veldzē...gribēju jau tādu, ko var piekārt pie griestiem, bet sapratu, ka pārāk individuāls "viņš" būs un paņēmu to, kas pa grīdu dejo... vismaz priecē.
Pa dienu sports, lai gan tā pat saprotu, ka lieki, jo ieejot mēģinājumu telpā mani sveicina ar alu un jaunām sintezatora skaņām.
Pēdējie teksti, ko sadzirdu bāros ejot garām pārīšiem - "Nelūri uz maniem pupiem!" un "Es ar tevi gribu pasēdēt tā pat vien!" (lai gan rokas jau ir uz dibena).

Kas ar mani...kas ar mani?...
Skan: Mācītājs On Acid - Plakster
3 jau purvā Brist purvā >

Svētki
16.5.09 22:12
Vidusmēra EU iedzīvotājs ar savām vidusmēra vēlmēm un attieksmi pret dzīvi samērā matemātiski iekārtojas tajā kategorijā, kuri pa dienu strādā (nezinu, vai arī šajās globālajās pārmaiņās), naktīs guļ utt. Tātad, daudz laika pavada savas enerģijas pārveidošanai citos materiālajos līdzekļos, kurus varēs pēc tam iemainīt pret citiem "labumiem" kā liek paša sirdsapziņa / dzīvesbiedrs / TV vai kas vēl tur viņam dod vadošos norādijumus no augšas. Ja tā padomā tad lielāko dzīves daļu mēs strādājam, tā pat kā 1/3 dzīves noguļam, bet neko darīt. Lai atvieglotu mūsu ciešanas eksistē tādas globālās svētku dienas un tam visam vēl papildus, katrā valstī ir savas svētku dienas - ALLLELUJA!
Neesmu tā skrupulozi gājis cauri kalendāram, bet tā vien liekas, ka pavasaris Latvijā ir pats dāsnākais svētku ziņā, un es šeit nedomāju svētku dienu kā brīvdienu, kad katrs var iegrimt savā 'dzīvokļa plebejismā', vibrējot apkārt pa māju vienās vienīgās apenēs, bet gan to dienu, kad cilvēks kā indivīds var svinēt ar lielo "S".

Leģionāru atceres diena - var aiziet pa žodziņa un palamāt vecus onkuļus... tā kārtīgi no sirds, jo vēsturi zināt jau nevajag, galvenais ir tā kopības sajūta un visiem zināmais fakts, ka Hitlers bija slikts.
1. maijs - 4. maijs - itkā valsts svētki, bet tie kuri nejūtās, ka dzīvotu šeit kā valstī, var uz patriotu rēķina dabūt brīvu.
9. maijs - un pamēģiniet vēl te kaut ko iebilst, ja kāds nevarēs iet uz Pārdaugavu parciņā normāli pievilkt seju ar līdzpaņemto dzērienu.

Un te mēs nonākam līdz vienīgajiem svētkiem, kas tā pa īstam vieno gan latviešus, gan krievus. Šo svētku datums katru gadu ir nedaudz mainīgs, bet notiek jau ar zināmu regularitāti - seksuālo minoritāšu gājiens. Nu, kas vēl vairāk var vienot sabiedrību, kā kopīga gājiena nomētāšana ar kakām, olā, tomātiem utt. Bībelītes un Korāniņa vicināšana pa gaisu (interesanti, tie kas to dara, paši tur vispār ir ieskatijušies?), spļaudīšanās, lamāšanās un krustīšanās. No malas tas atgādina kādu šamaņu pestīšanas deju, tikai aizmirsuši sēnes saēsties un zālītes sapīpēties. Ar nepacietību gaidu nākamo gadu, lai redzētu šo senseno paražu.

Un kādi ir jūsu mīļākie svētki?
5 jau purvā Brist purvā >

Maketēšana
24.4.09 11:51
Kur to var iemācīties - kādi jēdzīgi kursi vai cilvēki, kas var iemācīt utt.
Būšu pateicīgs.
2 jau purvā Brist purvā >

Izīrējam istabas
13.4.09 10:51
Ģertrūdes ielā 46-20 ir atbrīvojušās pāris istabas!
Kvadratūru no galvas nezinu, bet:
Lielā dzīvojamā istaba - 75 Ls + komunālie
Vidēja izmēra (caurstaigājama) - 52 Ls + komunālie

Ja interesē, gaidam ciemos. Ja zinat kādu savu draugu, kam nepieciešams kaut kur dzīvot, droši varat pāršutīt šo info.
0 jau purvā Brist purvā >

Vajag
5.2.09 11:06
Var kāds padalīties ar SUNN O))) ?
4 jau purvā Brist purvā >

?
22.1.09 09:49
Kam vispār ir domāts vājpiena jogurts? Un kurš darbā gar viņu vispār ir gramstijies? - ož pēc desas :/
1 jau purvā Brist purvā >

Deficīts
4.1.09 23:55
Cilvēki dzīvo (var būt pat vergo) dažādām lietām/stāvokļiem - skaistumam, brīvībai, naudai, mākslai...blah, blah, blah... Tie, kas uzpūtīgi neko nepieprasa, dzīvo viekārši mirkļiem, kas dod lādiņu, lai spētu sagaidīt nākamo "mirkli". No šādiem mirkļiem arī sastāvēja manas egoistiskās brīvdienas.
Tiec pie jauna sniegadēļa, kas slīd kā ar masāžas eļļu ieziests sievietes...nu, jā...sports paliek sports, bet prieks tā kā bērnam - slīdi, gāzies, mute pilna sniega, bronhīts jau sit uz kreisā pleca, bet es vēl vienu reizīti nobraukšu, ja nu rītā vairs nebūs sniega.
Īsti jau neko citu nevar iemainīt pret to sajūtu, kad ieraugi kā tavējie priecājas par dāvātu grāmatu, kuru tu labrāt paturētu pats, bet vai tad žēl, labāk lai priecājas viņi. Ģimenes humora ietvaros, kad sarkanvīns jau liek dumi smaidīt, tēvs nāk klajā ar dīvaināko piedāvājumu savos 52 gados: "Dēls, gribi redzēt prezidentu (V. Zatleru) pliku pie bungām?"
"Velc ārā!" es teicu. Un atcerieties, Rīga ir maza, tā kā nespēlējiet bungas pliki!
Vēl viens novērojums - visbiežāk izteiktais novēlējums, ko nācies saņemt: "...un galvenais daudz laba seksa!" Vai cilvēki novēl to, kas pašiem trūkst, vai arī tas tiešām ir sācis kļūt par deficītu?...
2 jau purvā Brist purvā >

Mazliet nesaprotu...
22.12.08 14:45
Tikko internetā atradu veselu kaudzi ar PETA propogandas materiālu, kas aicina neizmantot dzīvnieku kažokādu izstrādājumus ar lozungiem: "Labāk staigāju pliks, nekā kažokā" utt. Bildēs redzami visādi slaveni pozeri/-es bez drēbēm, vai turot rokā noģērētus zvēru līķus utt.

Esmu tikai par šo visu, bet ... Kad vienreiz beigs taisīt reklāmu priekš cilvēkiem "es darīšu tā pat kā tas slavenais" vai "viņam ir un man arī vajag"?

Varu saderēt, ka pusei to slavenību izejamās kurpes ir gatavotas no kucēnu ādas, kas mērcēta nevainīgu bērnu asarās. Neviens no viņiem pat tuvumā nav bijis tai beigtajai lapsai, jo viņa uz plakāta ir piemontēta ar Photoshop. Citi aicina padarīt šo pasauli labāku, kļūstot par veģētāriešiem...bet brīvajajā laikā no pienākumiem, šņukurēsim "koku" tā, ka acis sprāgst no orbītām.

Iebāziet savu toleranci... un var būt sāciet domāt paši, nevis norādiet, ko domāt un darīt citiem ;)

Ja cilvēki paši nebūtu gadu gaidā radījuši "elitāruma" stereotipu, tad nebūtu jānodarbojas ar šādām dumībām, kā lekcija "strādājošo klasei" - nevalkājiet krokodilādas zābakus, citādi mums, kas to reāli var atļauties, vairs nepietiks krokodilu, no kā uztaisīt kādu pārīti zabaku.
0 jau purvā Brist purvā >

Pērnie Svaigie