30. Aprīlis 2011

• Ja dzīvei nav jēgas, tad TU esi dzīves bezdarbnieks
• 30.4.11 17:53
• Es šodien skrēju un darīju, sēdēju un ēdu, skatījos un domāju. Ciemojos pie vecākiem, kamēr viņu nav mājās. Vai tā vispār ir ciemošanās? Tīri tāda tehniska būšana telpā.
  
  Es atvēru mazu grāmatiņu (Imants Ziedonis - Epifānijas). Verot to vaļā bija sajūta kā no rīta ceļoties, tu atver logu, lai samaisītu gaisu telpā, atjauktu to ar svaigu vēju un redzētu, kā saule lēnām plūstot pāri palodzei sāk smelties tavā istabā, tecēt pa grīdu un rāpties pa sienām uz augšu. Pie loga augošais bērzs vējā tirina savas zaru rokas tā it kā mēģinātu man kaut ko tur sētā parādīt. Bet tur nekā nav. Tikai pāris narkomāni ar tukšiem skatieniem veras tukšā sienā piepildot ēteri ar savu tehnisko būšanu telpā.
  
  Cik daudz mēs paši piepildām ēteri ar vērtīgiem skatieniem vai domām? Pēc eksplozijas visums tikai turpina izplesties, atīstīties, aizpildīt telpu. Vai mūsu domas spēj attīstīties kopā ar visumu? Šodien bija sajūta, ka ne visiem. Ja cilvēks motociklu parādes laikā uz Brīvības ielas spēj sevi pasviest zem rēcošiem, benzīnu rijošiem tērauda zirgiem, tad viņa doma nekur tālu nav tikusi. Bet var būt es maldos.
  
  Ak jā par grāmatiņu - ar acīm izzagu pāris rindkopas un apraudājos. Tāda ir tā viena mazā grāmatiņa, kas palikusi pāri, kura tehniski nemaz nav mana.
• Pofig jau, bet: labs
• 1 jau purvāBrist purvā >