24. Maijs 2010

• Pirmdiena
• 24.5.10 15:16
• Citāts no F. Beigbedera "Romantiskais egoists":
  "Piektdiena
  Nedēļas smalkākais joks: vai zināt, kāda ir atšķirība starp sievieti, kurai ir mēnešreizes, un teroristu? Ar teroristu var sarunāt."
  
  Hmmm... tieši ko viņš ir mēģinājis sarunāt? Protams, ja no rīta jāsarunā plāns vakaram, tad var paredzēt, ka, pienākot vakaram, viss ir 15x mainījies tajā viņu pasaulītē un tu vari savus burkānus sutināt pats savā cepeškrāsnī. Bet kas attiecas uz "tūlīt un tagad" - manuprāt, ļoti labi pat var sarunāt.
  
  Pa ceļam uz darbu kārtējā scēna ar sēdvietas pieprasīšanu un publisku vietas nedevēja zaimošanu (šoreiz latviešu valodā). Meitene vienkārši automātiski nepamanīja, ka blakus stāvošā ir grūtniece, jo skatījās ārā pa logu. Spēcīgie argumenti par 8 mēnesi un nespēju nostāvēt, nabaga meiteni vienkārši "uzsēdināja uz pīķa", galvenais, ka lielā bļāvēja nebija pati grūtniece, bet kaut kāda šās draudzene, vai pieļauju arī, ka māte. Gribējās pieiet klāt un pajautāt, kāpēc tad viņas nesēdēja pieturā, kurā ar viņām kopā gaidīju transportu? 20 min. šīs mierīgi dreifēja pa pieturu apcerēdamas vējaino rītu un sazin vēl kādas dienas padarīšanas. Tāda sajūta, ka lielai daļai cilvēku vienkārši "aizverās", kad viņi nonāk sabiedriskajā transportā. Man liekas, ka jāsāk uzdot konkrēti jautājumi Rīgas satiksmei - kas notiek? Kāpēc viss, kas saistīts ar šo valsts uzņēmumu sēj cilvēkos naidu un vardarbību?
  
  Jaukākais moments visā sulīgajā strīdā bija tā muzikālais pavadījums. No šofera kabīnes puses nāca visiem (nu, tā ap 80-o gadu dzimušajiem) labi pazīstama melodija, kas 100% raksturoja šo situāciju.
  
  Kamēr grūtniece ar kompanjoni apstrādāja meiteni mūzikas pavadījumā, es galvā vizualizēju, kā visi trolejbusa pasažieri sāk palēninājumā kauties, bet es mierīgi stāvu un tēlodams, ka lasu, pāri grāmatas malai aplūkoju priekšā stāvošās meitenes dibenu.
  
  Best Monday ever!
• Skan: Baroness - O’er Hell And Hide
• 0 jau purvāBrist purvā >