17. Septembris 2008

• Vienas dienas pārmaiņa
• 17.9.08 16:57
• Šad tad dzīvē cilvēkam uznāk vajadzība kaut ko aizsūtīt pa pastu (parasto). Vēl labāk un jautrāk paliek, ja ir nepieciešamība kaut ko dabūt ārpus Latvijas robežām.
  
  Aizeju uz sava vecā rajona pasta nodaļu, kuru es, nez kāpēc, priekš sevis saucu par "Turbo Lienītes gastronomu" - "turbo" laikam darbinieku strādāšanas tempa dēļ, bet "gastronoms" tāpēc, ka brīžiem rodas sajūta, ka tur var nopirkt visu, ne tik vien kā aploksnes un pastmarkas.
  
  Ieeju pastā, tur stāv divas rindas - viena no četriem cilvēkiem, otra no diviem. Stājos īsākajā, bet tad pamanu, ka īsākās rindas priekšgalā ir kārtējais pensionārs, kas krāsainiem vārdiem mēģina no sistēmas dabūt ārā savu pensiju. Te piepeši mans skatiens kā Holivudas filmās, cauri pensionāra lamām un dūru vicināšanai pie-zoom-ojās kasierei, kas apkalo tālāko (garāko) rindu - netipiski jauna, simpātiska, rociņas zib pa klaviatūru, ka neizsekot, īsāk sakot - PRO. Protams, nemanāmi aizslīdu uz otru rindu.
  
  Nepaiet ne 5 min. ka jau esmu ticis pie savu vēlmju izklāstīšanas. Man tiek laipni nodemonstrētas jaunākās modes tendences aplokšņu industrijas dizainos un iegrūsts kaut kāds birokrātisks papīrs, kurš jaaizpilda ar adresēm. Savu adresi ietilpināt tajos mazajos lauciņos nebija problēma, bet lūk korejiešiem adresi raksta vismaz 5 rindās. Neesmu nekad bijis Korejā, bet tāda sajūta, ka viņiem viena iela būtu 3 līmeņos un katrā līmenī dzīvo pāris simti Čin-Čongu. Paņēmu pildspalvu (to, kas atsperē karājās...RIMI pie kases arī tādas ir). Kaut kā baigi nostiepās tā atspere un gandrīz iešāvu ar pildspalvu kasierei pa krūtīm. Laipni apsaukts, lai uzvedod mierīgāk, mēģināju saburtot to adresi. Īsti nevarēja saprast, kur tur ielas nosaukums, kur rajons, vai kā viņiem tur tās lietas dalās. Sapratu tikai to, ka paka jāsūta Čing-čongam uz Ding-dingu, Seula, Korejā.
  Ar smaidu atvadijos un gāju prom.
  
  p.s. noteikti iegriezīšos vēlreiz tur.
• Skan: Daturah - Lovelight
• 1 jau purvāBrist purvā >