15. Aprīlis 2004

• Betona ēnā...
• 15.4.04 00:43
• Pēc kārtējā psiholoģijas testa (nespēpšu...man patīk) galīgi noskrējies pa Rīgas centru, cerībā atrast kādu ar ko pārmīt dažus pozitīvus vārdus, nonāku pie sava rajona arhitektūras monstra - Rimi lielveikala... labi, ka tikai viens staavs un tas pats klāts ar spoguļstiklu... to tornīti pie tā veikala gan viņi nav saudzējuši, pilnīgi izkropļots nabags.
  ...jā, bet neslēpšu, ērti jau tas viss ir, ka vari kaut līdz 12-iem naktī tur nopirkt kaut vai "šeikeri", ja nu pēkšņi pie tevis iegāžas bariņš dredainu draugu un briest doma par regeja pasākumu ar saulainiem kokteiļiem.
  Tā nu es tur sēžu pie pašām durvīm, kas virinās ciet un vaļā kā uz burvja mājienu... sēdi un vēro tās sejas, kas vēl tik vēlu iepērkas, sakaties, kas notiek diametrāli pretējā virzienā un nožēlo, ka fotoaparāts palicis mājās... bet ak jā... ka neizskrien atkal tas pats tupais apsargs un bez argumentiem pavēlēs novākt man to... ja nu debesīs kādu kompromātu nobildēšu.
  Izgaršo visus tabakas sniegtos labumus un domā vai neesi vīlies mīlestībā, vai tev ir viss, kas vajadzīgs, vai jūties piepldīts un vajadzīgs kādam? Vai es esmu jau tik vecs, lai domātu par tādām lietām? Vai man labāk nevajadzētu braukt mājās un iet gulēt?...
• Skan: zzzzzz......pc rūc
  Pofig jau, bet: noguris
• 5 jau purvāBrist purvā >