4. Augusts 2009

• 4.8.09 09:21
• Latvijai nevar uzticēties. No pagaidām četrām atvaļinājuma dienām tikai viena "jūras diena". Un neko labāku windguru nesola arī atlikušajām nedēļas dienām. Un tā man šī dārgā nedēļa paies, - čiks un cauri, nekādas nepārtrauktības sajūtas. Būtu vēl vismaz lietus un sēnes, bet arī to nav.
  Laikam tomēr prātīgāk ir braukt uz Karībām (pat vasarā).
• 9 rakstapiebildīšu

• 4.8.09 14:12
• Pat iedomāties nespēju, ka varētu vēl (atkal) rakstīt. Nu, ir jau urbināts un urbināts sevī, vairs tur nekā daudz nav palicis, būtu kauns pēkšņi atkal sākt rakstīt kaut kādus pošlus stāstiņus, izmantojot pārāk daudz skaistu vārdu, pat, ja tie būtu tādi "kas labi lasās", "uzrunā" u.t.t. Un nav arī interesanti. Nav interesanti par to pat domāt. Persona mani neinteresē. Personas attiecības ar otru personu arī ne. Personas attiecības ar sabiedrību, ar valsti, ar laiku un vēsturi (smieklīgi, vai ne) - par to es gribētu, bet tam neesmu pietiekami kruta.
  
  Ir tādas filmas, kas kaut kā neuzbāzīgi mākslinieciski, kaut kā bez klajas demagoģijas un skaļiem vārdiem, pat bez īpaši nomzīmīgiem notikumiem spēj kaut ko lielu par cilvēku, sabiedrību un laiku vispārināt - tādas kā Luc Dardenne," L'enfant" vai Laurent Cantet "Entre les murs". Ja tā varētu rakstīt, tad būtu vērts.
  
  Sākumā gribēju "nogriezt komentus", bet tad padomāju - varbūt pietiks, ja draudzīgi lūgšu pirmo rindkopu nekomentēt, ja ir kas piebilstams - tad tikai par otru.
  Bez tam es jau esmu laukos, komentiem nespēju sekot un atbildēt, liekas pūles.
• 2 rakstapiebildīšu

• 4.8.09 23:29
• Pēc vakariņām iemigu, nogulēju no astoņiem līdz vienpadsmitiem, vēl tagad jūtos apdullusi. Tā kā drusku žēl zaudēta vakara. Iznāku virtuvē - te tik ļoti omulīgi. Kuras kamīns, viss kārtīgi un smuki, bet kur tas īpašais jaukums, kā iepriekš pietrūka? Izrādās pavisam vienkārši - šodien tirgū nopirku trīs tumši sarkanas lillijas. Melnās keramikas vāzē uz galda tās izskatās fantastiski, pilnīgi izmaina telpu. Lai gan puskrēskā krāsa tikko nojaušama, bet toties lapu zīmējums tā izceļas pret uguns izgaismoto sienu. Skaisti, un cik maz vajag. Tikai vēl glāzīti ruma.
• 0 rakstapiebildīšu