26. Aprīlis 2009

• 26.4.09 13:03
• Kad es iedzeru, pazūd atturība un piesardzība, un man šausmīgi gribas aiztik un glāstīt meitenes, tam nav nekāda sakara ar lesbismu, es viņas vienkārši tik sirsnīgi mīlu, daudz vairāk par vīriešiem.
• 5 rakstapiebildīšu

• 26.4.09 13:15
• Milzīgas labo paģiru brokastis: 3 ceptas olas, bekons, mazsālīts gurķītis, lapu salāti, rukolas lapas, redīsi, lociņi, dilles, krējums, biezpiens, - viss ārkārtīgi svaigs un labs. Patīkami atdzisusi kafija ar citronu, glāze prosecco. Iešu vēl drusku pagulēt un tad izbrauksim "ārā". (Lasu jocīgu grāmatu par Nurijevu, kurš mani vispār neinteresē).
• 4 rakstapiebildīšu

• 26.4.09 19:06
• Pastaigājām pa Doles salu, smukums neaprakstāms. Un man pat nebija nekādu mizantropijas simptomu, vērojot citus atpūtniekus pie saviem ugunskuriem un gaļas cepamajām pariktēm, vai spēlējot futbolu. Visur ziedēja mazas dzeltenas puķītes, dažādas, un vienā vietā arī baltas, tāpat dzeltenie krūmi un kāds rozā vasaras rododendrs. Man ļoti patīk lielas upes, nu, cik nu viņas vispār Latvijā lielas. Lielupe un Daugava. Man patīk kā var redzēt vēju ieskrienamies pa ūdeni un iešalcam krasta koku lapotnēs. Mazas upes man ir diezgan vienaldzīgas.
  Nogājām arī līdz Doles salas nogāzušamies ozolam. Tāds milzis viņš! Likās, ka vēl dzīvs, silts un elpo, un āda viņam kā aizvēsturiskam dzīvniekam. Katram gadījumam piespiedos klāt, lai uzņemtu labo enerģiju, ja nu tāda tur ir. Vispār, pie ozola bija viens no ārkārtīgi retajiem "es mīlu Latviju" brīžiem, kurus es krāju kā skopulis, jo laikam jūtu, ka tie varētu būt ļoti nepieciešami nākotnē.
  
  (Šīs bija ļoti jaukas un garas brīvdienas, un paldies visiem, kuri ar mani dalījās vakar un aizvakar, jūs man esat liels dārgums, goda vārds.)
  
  Tagad mēs, nē, anomymous, cep krāsnī lielu foreli, klāt piedzersim alu. Iespaidojoties no šodien cibā redzētiem brīnumiem, es ierosināju pēc izcepšanas pamēģināt iedabūt tai zivij mutē vārītu olu.
• 3 rakstapiebildīšu