27. Marts 2009

• 27.3.09 08:45
• Simt gadus neesmu rakstījusi par saviem prusakiem. Ir sveiki un veseli, jūtas labi. Nupat pieķērām vienu, tikko izlīdušu no savas čaulas, pilnīgi baltu. Tup uz koka mizas un atpūšas tagad. Tā kā viņš ir jau iespaidīgā lielumā, skats ir labais.
  Eh, ka izdotos kādreiz šo procesu novērot!
• 3 rakstapiebildīšu

• 27.3.09 20:29
• Tas prusaks, kurš šodien nometa ādu, izskatās kā īsts dārgakmens! Plats, spīdīgs, gaiši dzeltens, tumšām svītrām pār muguru un maziem punktiņiem gar sāniem! Otrs arī nometis - bet ir mazāks. Ka tik nav mātīte.
  Lielajam tūliņ nebūs vietas zem jaunās mizas.
• 6 rakstapiebildīšu