2. Novembris 2008

• 2.11.08 14:59
• Pie Latvijas nepierod. Saprotiet kā gribat.
• 4 rakstapiebildīšu

• 2.11.08 17:49
• Mājās atbraukušiem, sagribējās īstu latviešu ēdienu. Uzcepām cūkas kotletes, uzvārījām kartupeļu biezputru, tiesa, ar svešzemiecisku piedevu - batāti.
  
  Priekšpudienā bijām kapos. Kaps ļoti skaists, nolikām baltas krizantēmas un tumši sarkanas rozes, bet parunāties ar mirušajiem neidzevās, jo biju stervozi nikna uz kādu no dzīvajiem.
  
  Tagad gribēju iedegt sveci pie mirušā portreta, bet mājās nav ne sērkociņu, ne šķiltavu.
  
  Bet tā jau visādi labi, pat pastrādāju pa dienu.
• 0 rakstapiebildīšu

• 2.11.08 17:56
• Ir jau būts visādos muzejos, bet Neapoles Arheoloģijas muzejs patiešām viens no jaudīgākajiem. Un vēl tieši gadījās izstāde no Herkulānas. Vienkārši skaisti, spēcīgi, izcili.
  
  Bet galvenais un vienlaikus tik vienkāršais atklājums - tie taču arī ražoja visādus sūdiņus ( zivis, sunīšus, dieviņus, gan plauktos liekamus, gan no dārza skulptūru žanra) masveidā. Herkulānas ekspozīcija tādā ziņā neparasta - viņi tā arī saridojuši strīpā, teiksim, 10 gandrīz vienādus krupjus.
• 0 rakstapiebildīšu

• 2.11.08 23:35
• Pēc ilgiem laikiem iegāju draugos. Vispirms izbrīnījos, kas tie par cepumu ķekariem cilvēkiem uz sejām. Tad anonymous paskaidroja, ka tie esot tādi kā simpātiju ķirbji.
  Man nav neviena simpātiju ķirbja, un tas mani pat uz brīdi nedaudz saskumdināja.
• 18 rakstapiebildīšu