27. Septembris 2008

• 27.9.08 12:31
• Izlasīju to ierakstu tā vai citādi, pareizi vai nepareizi - atvainojos, protams, visiem kopā un katram atsevišķi. Es tiešām sacepos - jo man vienkārši neliekas jēgpilni vienam cibiņam mazā draugu grupā padirst par kādu citu cibiņu, kura šai grupā nav. Viss par katru cibiņu taču ir zināms tāpat, no viņa ierakstiem. Secinājumus, ja tas šķiet būtiski, arī katrs par katru var pats izdarīt. Un paturēt pie sevis.
• 15 rakstapiebildīšu

• 27.9.08 13:36
• Parasti ir tā, ka tie cilvēki, kuriem nepatīku es, nepatīk arī man. Un otrādi. Tas ir normāli.
  Bet es nekādi nevaru saprast, kāpēc dažiem cilvēkiem, kuri man patīk, es nepatīku. Tātad viens vai otrs (es vai viņi) kaut ko ir nolasījuši nepareizi. Tas sāpina.
• 16 rakstapiebildīšu

• 27.9.08 17:29
• Nepatikšana. Aizklausījos stāstus un sadedzināju plīti. Tas ir, nevis plīti, bet to finierējumu. Bija palicis katla vāks uz neizslēgta elektriskā "riņķa", bet tām elektriskajām plītīm nemaz nevar redzēt, ka ieslēgta. Vāks sakarsa, sadega, sadedzināja finierējumu, visa māja smird.
• 2 rakstapiebildīšu

• 27.9.08 20:32
• Tas viens dzīvoklis pretējā mājā ir veiksmīgs. Tur dzīvo jauns pāris, īrnieki nav mainījušies no mājas renovācijas brīža. Aizkaru viņiem nav, dzīvoklis izskatās patīkami iekārtots. Pret manu logu pavisam nelielā attālumā - tāda kā ēdam/dzīvojamā zona, apvienotā. Kā jau tagad dara.
  Jauniešu idkiena - cik var noprast - diezgan noslogota, abi strādā, ceļas agri, nāk mājās vēlu. Droši vien kaut kādās banku tipa iestādēs. Vai reklāmā, vai pr. Nē, tomēr nē, drīzāk bankās, jo mazliet par "konservatīvu".
  Bērnu nav.
  Pie viņiem diezgan biežii notiek ballītes - tādas parastās, bez pārmērībām. Var redzēt, kā pāri dejo, nāk ārā uz franču balkona uzpīpēt. Neviens no balkona nevemj. Mūzika nav par skaļu. Ap diviem ballītes beidzas, gaisma izdziest.
  Dzīvoklis tieši zem viņiem nemaz nav tik veiksmīgs. Vispirms jau pats dzīvokļa plānojums. Pret mūsu logiem, tur kur augšējiem tā dzīvojamā vieta, šitiem kaut kāds koridoris. Vai halle, kā tās tagad sauc. Trula telpa ar dažām durvīm, klubkrēslu un žurnālgaldiņu. Uz žurnālgaldiņa, saprotams, žurnāli. Vienas no tām durvīm ir tualetes durvis, no tām kādudien iznāca vecis bokseršortos, ar dvieli uz pleciem, tāds smagnējs.
  Šitiem ir žalūzijas. Vienmēr ciet. Ieskatīties dzīvoklī ir reta izdevība. Savus melnos atktritumu maisus viņi krāva uz balkona. It kā balkons tieši tam būtu domāts, nevis vēdināšanai, uzpīpēšanai, flirtam. Pie nolaistajām žalūzijām šis melno atkritumu maisu krāvums, kas dažkārt sasniedza pusotra metra augstumu, izskatījās biedējoši. Likās, ka dzīvoklī noteikti ir līķis.
  Šovakar skatos - žalūzijas vaļā, hallē sakrauta milzīga krēslu kaudze, pa telpu rosās vīrieši, ko nevar nosaukt citādi, kā par meistariem.
  Izskatās, dzīvoklim būs jauni īrnieki.
  
  Interesanti, protams, būtu uzzināt, ko augšējie domā par mūsu dzīvokli. Mēs esam drusku zemāk par viņiem, mums arī nav aizkaru. Un atrodamies visu dienu kā uz skatuves. Gan no rītiem, vēl lāga neapģērbušies, gan vakaros ar vakariņām, ar vīnu. Dažkārt ar trakām uzdzīvēm. Pie tam man bieži tieši no šiem "augšējiem pretējiem kaimiņiem" ir kauns par bardaku un nekārtību virtuvē. Viņi var redzēt katru mūsu netīro trauku.
  Nu, bet es taču nelikšu tāpēc logiem aizkarus.
• 6 rakstapiebildīšu

• 27.9.08 21:22
• Vēl interesanti ir tas, ka viņi (augšējie) vienmēr izskatās tā, it kā taisītos iziet vai tikko būtu atnākuši. Vai, protams, ballējas, tā jau cita lieta. Nekad neredzu viņus tā kā dzīvojam. Bet tas varbūt dēļ dzīvokļa plānojuma. Es droši vien neredzu to zonu, kurā viņi dzīvo.
• 0 rakstapiebildīšu

• 27.9.08 21:46
• Baidos, ka tie nav meistari, bet profesionālie uzkopēji. Vecis bokseršortos rīt atgriezīsies no ilgstoša komandējuma.
• 7 rakstapiebildīšu