7. Jūnijs 2008

• 7.6.08 22:46
• Tas, ka visas vēsturiskās celtnes (cik nu tādu vispār ir palicis Latvijā) tiek nežēlīgi restaurētas, patiesībā ir visai nepatīkami. Man vienmēr licies nepatīkami. Un tikko saklausījos par to, kā senatne tiek saglabāta valstī, kurā nekādas īstas senatnes nemaz nav (atvainojos aborigēniem, bet es runāju par "eiropeisko kultūru"). Proti, ja ir vecs (nu, teiksim, 19.gadsimta) nams, tad pietiek salabot jumtu, novaskot mēbeļu virsmas, uzspodrināt sudrablietas un pielikt tīrus muslīna aizkarus. Un nebūs nekāda bēda, ja tapetes atlobījošās, sēdekļi izdiluši un saplīsuši, bet apmetums griestos saplaisājis. Nams neizskatīsies pamests. Būs jūtama rūpe un reizē patiess senatnīgums.
  Ko tur daudz rakstīt, jūs taču sajūtat, vai ne.
  (Man vislabāk patika topiks par sudrablietām.)
• 1 rakstapiebildīšu

• 7.6.08 23:24
• Lieliski teikts. Nesaudzīgi, bet patiesi.
  "Uzreizi sākšu ar faktu, ka cilvēkam, kam nepatīk kaķi diez vai var būt pieņemamas Jaunā laikmeta idejas."
  
  (http://www.calis.lv/aprunasimies/forums/thread.php?id=8090264#page-3)
• 3 rakstapiebildīšu