6. Februāris 2008

• 6.2.08 05:03
• Iepriekšējais bija neveikls joks. Es to paslēpu. Īstenībā lielāko daļu no jums es mīlu, bet cenšos to neizrādīt.
• 24 rakstapiebildīšu

• 6.2.08 20:00
• Bravo, Shelly! Tas Tavs pēdējais ieraksts, paldies par to. Labāk dabūt pa koko, nekā slēpt galvu (koko) smiltīs. Un labāk uzzināt, kto jesķ kto, nekā palikt muļķīgā neziņā:)
• 0 rakstapiebildīšu

• literatūra
• 6.2.08 21:12
• Ko lai es lasu pēc Rota " Ikviena" un Benvila " Jūras" ? Nekā cita tik laba nav. Nu, plauktos, droši vien ir, bet nespēju meklēt.
  
  Par Rotu un Benvilu.
  Tēma tā pati - vecums, sabrukums, slimības, nāve, iznīcība. Rotam - stils neizskaistināts, lietišķš, tāpēc sākumā mazāk sāpīgi, bet ne mazāk baisi. Īstenībā - daudz baisāk kā Benvilam. Benvilam - emocionāla glezna, kas skar dziļi un lasīšanas laikā iedarbojas daudz tiešāk un spēcīgāk.
  
  Rots kā zāles (vai inde?) ar lēnu iedarbību, kas, laikam ejot tikai nostiprinās, uzkrājas organismā, Rots ir domāts tikai noteiktam lasītāju lokam, - tiem, kuru pieredze vairāk vai mazāk ļauj sevi identificēt ar galveno varoni. Benvils - ātras iedarbības narkotika, kuras radītās vīzijas ir gan skaistas, gan šausminošas.
  
  Bet citāts tomēr no Rota, nē, pat ne no Rota, bet priekšvārda Rota grāmatai, izceļot man svarīgāko citāta daļu: " Pēc trim laulībām palicis vientuļš, viņš beigu beigās atskārš, ka ir kļuvis par tādu cilvēku, kāds nemūžam nav vēlējies būt..."
• 6 rakstapiebildīšu