3. Decembris 2007

• 3.12.07 04:21
• Nu jau gan būtu jāiet gulēt, jo šeit jau ir gandrīz isseptiņi no rīta, bet jau 12os musm būs pakaļ Dživads un viņa pļemjaņņiks, bet miegs ir pāri un kaut kas žigli jāieraksta.
  Pirmkārt - nu nekad vairs nelidošu citādi kā caur Maskavu, ja vien virziens kaut drusku sakrīt! Šito personīgo attieksmi! Pieeju pie tranzīta lodziņa, tur sēž Aļoša, paskatās manu pasi un vaicā :
  - Nu a gdje vaši Iveta i Andris?
  - Da von oņi, ždut!
  - Puskai dajut papsorta i biļeti!
  Un, ko domā, nepaiet ne pāris minūtes, ka Aļoša mums jau ir ne tikai pases pārbaudījis, bet iečekojis lidamašīnā un izsniedzis posadočnije, un tad mēs ieejam veikalu paradīzē (tiesa, ar nelielu novolcināšanos, jo kāds ar paradīzes atslēgām ir kaut kur pazudis) - bet pēc tam - tik daudz lēta alkohola sen neesmu redzējusi! Un mēs taču esam ārpus ES, tātad visu pērkam pa lēto!
  Un tie plašumi, un tik maz cilvēku, galīgi ne kā viādās Amsterdamās vai, pasarg dies, Frankfurtēs, klīsti pa tiem plašumiem un priecājies - viss cilvēku ērtībai!
  Nu, tad pābaue pie geita, tur biki skarbāk, visiem jānomauc kurpes un jāuzvelk kājās zilas baktrilas, bet tas jau nekas. Manu somu aiztur, liek attaisīt, izvelk zaļo unibankas konvertu:
  - A eto čto?
  - Ģengi.
  _ A vi v Baku iļi v Erevan?
  -V Baku.
  - Prohoģiķe.
  (Sanāk, ka uz Baku var braukt ar biezu dokāru žūskni skaidrā, bet uz Erevānu ne.)
  Tomēr citādi te pret Erevānu attiecas arī ar mīlestību: Ervena prohoģit bez očereģi! - visu laiku kliedz ģevuški aeroflotes uniformās, jo Erevāna tūlīt jau lido prom, bet Baku vēl var pagaidīt.
  Ā, starp citu, ari veikalu zonā pie mums ik pa brīdi vēršas laipnas ģevuškas, kas gana pa lidostu izkīdušos braucējus. - A vi ņe v Rigu? - Ņet, mi toļķo čto ot tuda. - A vi ņe v Erevan?
  
  Nu, galā esam, un mūs sagaida vienkāršais cilvēks Galvenais Muitieks Dživads ar pļemjaņņiku, tādu drusku neveiklu, Baku līst un pūš nežēlīgs vējš, pļemjaņņiks pāris reižu teju avarē, iebraucam vecspilsētā - vismaz tumsā šķiet skaista.
  
  Mūsu viesnīca - nu, mīlīgi un daudz dārgu lietu, bet trūkst paša galvenā. Piemēram - klusuma, Durvis čīkst un klab, ar atslēgām tāds joks- ja durvis kārtīgi neiaztaisi - uzreiz signalizācija. Tā mēs te piecos naktī signalizējām kopumā reizes piecas.
  
  Nu, un personāls vazājas pa viesnīcu, skaļi runādamies.
  
  Arlabunakti.
  Un tagad jāguļ, jāguļ, jāguļ.
• 4 rakstapiebildīšu