6. Oktobris 2007

• 6.10.07 00:02
• Es nepīpeju jau tieši mēnesi. Un vakar sagribējās - kad izkāpu no mašīnas un ienācu mājā pēc tā trakā brauciena pa miglu. Pie tam te, laukos, mētājas kaut kādas cigaretes. Vakar noturējos " ar domu spēku" ((c) Antons), bet šodien tās pa vienai sadedzināju kamīnā, lai nav nekādu kārdinājumu.
  Dīvaini - Rīgā itin nevienā situācjā - ne darbā, ne iedzerot nebija pat prātā nācis.
  Taisni tā ventulība uzvedina
• 1 rakstapiebildīšu

• 6.10.07 00:50
• Padomāju vēl par to Balabanova filmu. Tā fiška ir tur, ka viņš spējis tā pa īstam parādīt robežsituāciju. Brīdi, kad viss vēl ir pa vecam, bet tūliņ mainīsies, nē, patiesībā jau ir izmainījies. Tā kā divi dažādi laikmeti pārklātos malām, sapludinātos, šodienai spīdētu cauri nākotne un otrādi, tagadnei - pagātne.
  Tiesa, es nezinu, vai to spēj saskatīt kāds, kurš 84ajā nav bijis jau pieaudzis. Bet tiem tad paliek vismaz kriminālsižets un varoņu vājprāts.
• 3 rakstapiebildīšu

• 6.10.07 02:57
• Plkst, pus2 es jau laimīgi gulēju gultā ar RL numuru rokā, kad viens telefona zvans mani pilnīgi izsita no līdzsvara. Rezultātā es sēžu ķēķī, dzeru vīnu, esmu pārmeklējusi visu māju, cerībā atrast vienu cigareti (pēc mēneša nepīpēšanas), bet nav - es taču šodien to rezerves paku sadedzināju.
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.10.07 03:10
• Klau, es taču tagad, trijos, tumšā rudens naktī, ar vāju kabatas bateriju aizčāpoju 100 m līdz šķūnim un savācu vienu slapju tabakas lapu no tām, kuras puika žāvē tēvam. Mēģināju dedzināt un ieelpot, neks prātīgs nesanaca, bet vismaz tā rosišanās mani kaut kā nomierināja.
  Nav nekādu baiļu (es domāju spokus un maniakus), ir bailes tikai par bērniem un nākotni.
  Lūdzu. es maksāšu 50 Ls par vienu cigareti, un vēl benzīna cenu.
  Nu labi, joks. Tik āri neviens nevar abraukt, un es jau arī tuliņ iešu gulēt. Un rīt viss būs pāri.
• 2 rakstapiebildīšu

• 6.10.07 11:45
• Pamodos vēlu, drusku sāp galva, bet aizmigu jau arī tikai kādos četros. Vēl arvien esmu nelaimīga un satraukta dēļ pagājušās nakts zvana. Nē, tas nebija nekas tāds, kas tieši un personiski skārtu mani pašu, es pārdzīvoju par kādu ļoti tuvu cilvēku.
  
  Pēc stundām trim abrauks Poga, mēs paņemsim cirvi, mačeti, lāpstu, kaut kādus dēlīšus, maizītes ar ceptām olām un dosimies ekspedīcijā. Gan jau viss izvēdināsies.
  
  (P.S. Es laikam nekad neiemācīšos rakstīt uz tā maka. Es jau tā vienmēr esmu rakstījusi ar kļūdām, pirksti neveikli vai kas. Bet ar to maku pilnīgs bespreģels. Kas tur ir, sakiet? Klaviatūra mazāka? Bet kāpēc man daudzi burti bieži " neuzsitas"? It kā taču viņš ir jūtīgs pret pavisam vieglu pieskārienu, bet kaut kas ir citādi, un man regulāri " izkrīt" burti. Un vārdi sarakstās kopā - tas jau pavisam dīvani!)
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.10.07 16:35
• Mans vienīgais informācijas avots Latvjas Radio 1 kaut kādās dabas ziņās vēstīja, ka kāšos lidojot prom ne tikai dzērves, bet arī zosis. Vispār jau es to zināju, tikai biju aizmirsusi. Bet tagad ir viena nepatikšana - es neprotu atšķirt dzērvju kāšus no zosu kāšiem.
  Nupat vienu vēroju, milzīgi garu, milzīgi, un ārkārtīgi augstu debesīs - tomēr varēja manīt, kā punktiņi mainās no melna uz melnbaltu - cilājot spārnus. Un priekšā tādas kā jukas - it kā nevarētu vienoties, kurš būs vadošais - brīžam pieci mazi kāsīši pa priekšu, tad pārkārtojas, paliek trīs, viens, tad atkal izjūk.
• 7 rakstapiebildīšu