5. Septembris 2007

• 5.9.07 08:10
• Ko ēst nav. Pieniņa arī mājās nav nav nav, ko pie kafijas pieliet.
  Un dzīvoklī ir auksti.
  Kas šī par sasodītu, nē, nosodītu zemi.
• 9 rakstapiebildīšu

• 5.9.07 09:14
• Viens no NY spilgtākajiem iespaidiem - ugunsdzēsēju mašīnas. To izskats (vispār visas lielās "darba" mašīnas NY ir lieliskas - milzīgas un tai pašā laikā kā rotaļlietas - tik spilgtas, lampiņās un hromā mirdzošas), bet īpaši - to sirēnas. Ugunsdzēsēju mašīnas NY vaimanā cilvēka balsī: Aāāāāāā! Vāāāāāāā!
  Žēl, ka es nevaru te pierakstīt šo skaņu notīs.
  Tā ir vienlaikus smieklīga un satraucoša, žēlabaina, un uzreiz atšķiras no visa pārējā trokšņu fona. Bet Ņujorka ir ļoti, nu ļoti skaļa. Automašīnas brauc skaļi, cilvēki runā skaļi, virszemē visu laiku var dzirdēt apakšzemes metro skaņas (jo tas atrodas ļoti sekli zem asfalta), sākot ar vilcienu dunēšanu, beidzot ar balsīm, kas skaļruņos izsaka brīdinājumus un sniedz informāciju. Tad vēl visur kaut ko ceļ, remontē, pārbūvē, visur ir stalažas, visur urbj, rūc, dauza, klabina. Uz ielas runāt pa telefonu faktiski nav iespējams.
  Jā, bet tās ugunsdzēšamās mašīnas.Šķiet, NY vienmēr kaut kur kaut kas arī deg. Tā viņas tur skrien vaimanādamas, uz krustojumiem, savukārt, dīvaini ierukšķēdamās.
  Vispār NY ir padomāts pr to, lai katra dienesta auto signalizācija tā pa īstam atškirtos no citu dienestu signāliem. Uzreiz zini, kas brauc - policija, ātrā palīdzība vai tie paši uzgunsdzēsēji.
• 5 rakstapiebildīšu

• 5.9.07 22:40
• Vēl NY man patīk tas, ka tu vari ieiet Pradas veikalā, speciāli nesataisījusies. Tipa, bez manikīra un slikti ģērbusies. Ko tu nekad nevari izdarīt Rīgā vai Maskavā, kur pārdevējas tevi nopētīs kā knisli kādu un sastindzinās ledus skulptūrā ar savu skatienu. Saplosīs (iztēlē) ar saviem gēla nagiem. Un Rīgā pie tam nemaz nav Pradas, nu vienalga, jūs saprotat, par ko es runāju.
  
  NY konkrēti kā tūrists vai parasts vidējais ielas garāmgājējs tu vari ievilkties vienā no slavenākajiem Pradas veikaliem pasaulē (slavenākajiem, jo to ir taisījis pasaulē slavenais un pat Rīgas ciemā zināmais arhitekts Kūlhāss) - un neviens smokingā tērptais, cienīgais sirmgalvis pārdevējs tev neliks justies kā nepiederīgam; pat ne vienkārši neievēros, bet uzsmaidīs - vienkārši aiz smalkjūtības vai vienaldzības, kāda starpība. Varbūt dēļ vienkāršā aprēķina, ka no 1000 tūristiem vai vidējiem garāmgājējiem reizi nedēļā viens var sajukt prātā no gūtā mākslinieciskā baudījuma (vai bagātības smaržas) un iztērēt savu vairāku mēnešu algu par kādu Pradas kostīmiņu.
  
  Nē, vispār interesanti paskatīties, kā tas, kas tradicionāli pārvēršas pīšļos un putekļos (proti, šmotkas) kombinācijā ar izcila mākslinieka radītu telpu veido kaut ko tik iespaidīgu un estētiski baudāmu. Kaut kādā ziņā mākslu.
• 14 rakstapiebildīšu