22. Augusts 2007

• 22.8.07 00:39
• Vispār jocīgi. Kad tu saraksties ar kādu tūroperātoru - teiksim, meklē viesnīcu Ņujorkā, Bali vai Zanzibārā - un tev vienmēr, jebkurā diennakts stundā, jebkurā nedēļas dienā atbild viens un tas pats personāžs - vai tas ir Leslijs, vai Džons, vai Mirabella - bet tu notver kaut kādas atšķirīgas nianses viņu atbilžu tekstos, un vispār - nav taču iespējams, ka viens un tas pats cilvēks strādā bez brīvdienām! 12 stundas dienā! Man liekas, tās aģentūras ievieš kaut kādus izdomātus vārdus, un tad - ja reiz ir sācis Leslijs, tad Leslijs to lietu arī pabeigs, kaut aiz viņa slēptos 10 citi darbinieki.
• 7 rakstapiebildīšu

• 22.8.07 02:13
• man bailes, ka tik mēs nepalaižamies... neviens (viens) vairs traukus mašīnā neieliek, neviens (viena) neko negludina.
• 0 rakstapiebildīšu

• 22.8.07 23:48
• Jūrmalā esot baigā krusa.
  Bet es atcerējos vienu augustu Salacgrīvā. Es tur paliku dzīvot pēc prakses, kopā ar Pogu, kurai bija kādi 5 gadiņi. Vai pat mazāk. Mēs dzīvojām vecajā internātā, pie upes. Daļa skolotāju arī tur dzīvoja. Es tipa tā kā īrēju istabiņu par smiekla naudu. Un tas arī bija tāds neparasts augusts. Katra diena bija ļoti karsta un mitra, un katru vakaru, gandrīz noteiktā laikā, sākās negaiss, briesmīgiem pērkoņiem un zibeņiem. Un mēs katru vakaru visi sasēdāmies uz trepēm, kādi cilvēki 15, kopā ar bērniem (bērnu bija daudz), un gaidījām to negaisu. Negaiss parasti plosījās visu nakti, bet no rīta atkal spīdēja slapja saule.
  Tovasar vietējie skolotāju bērni gāja peļņā - lasīt kliņgerītes ārstniecībai. Un Poga gāja līdzi. Mazākā no visiem. Agri cēlās un tad 4 stundas uz lauka. Nopelnīja, ja pareizi atceros, kādus 24 rubļus.
• 0 rakstapiebildīšu

• 22.8.07 23:57
• Pērkons arvien skaļāks. Dzubis ievilkās ķēķī, apgūlās zem galda man pie kājām, kur nekad neguļ, un trīc kā galerts.
• 0 rakstapiebildīšu