1. Maijs 2007

• 1.5.07 08:20
• Savā ziņā man tas patīk - piecelties 3 stundas pirms pārējiem. Pabūt vienai, pavērot laika apstākļus, izejot ārā un pagrozoties pagalma vidū, nosalt, ienākt iekšā sasildīties, uzvārīt stipru tēju ar pienu (kafiju man aizliedza), pacibot, izlasīt kādu rakstu žurnālā. Tikai nelaime, ka vakaros tā nobīde saglabājas. Apsēžamies skatīties filmu, un es aizmiegu pēc 5 minūtēm, tādā kā bezsamaņā iekrītu (naktīs nekad tik cieši neguļu). Kad filma beidzas, šie mani stutē augšā, dzen mazgāties, gulēt, es dusmojos, streipuļoju, burkšķu un vaidu - tieši tai brīdī tā pa īstam sāk sāpēt plecs un roka. Pēc vairs tik viegli nevaru aizmigt, bet naktī grozos un svaidos, un mosties pamazām sāku jau no pieciem.
• 25 rakstapiebildīšu

• 1.5.07 08:24
• Vakar mūsu vienīgais pārgājiens bija pa pagājšgad izcirsto taku līdz jūrai. No jauna iezīmējām kokus (ne jau apčurājot, bet marķējot ar dabai draudzīgu krāsu), lai uz takas nenomaldītos nezinātājs. Anonymous salaboja palu ūdeņu salauzto tiltiņu. Kāpā uzrāpāmies, bet vējš nežēlīgs, smiltis putina acīs tā, ka ne pavērt. Palūrēju pa mazu spraudziņu starp palkstiem uz sabangoto jūru un trausos atkal lejā. Pēc tam cepām gaļu, paēdām, spēlējām Katanas ieceļotājus (galda spēli), bet nepaguvām izspēlēt, sākām skatīties filmu, es aizmigu, un tālāk kā jau aprakstīts iepriekš.
  Šodien man jābrauc uz Rīgu, un tas ir pretīgi. Rīgā darbs un vienas vienīgas darīšanas ar mediķiem, gan man, gan puikam.
• 2 rakstapiebildīšu