21. Decembris 2006

• 21.12.06 15:55
• man neticami palaimējās
• 1 rakstapiebildīšu

• 21.12.06 18:25
• Un tad, kad viņa mani pasauca iekšā tai stikla būrī un pateica, ka nekā tāda nav, tad gan es apjuku, gandrīz vai sajuku, es tā kā smējos un raudāju reizē, un noglaudīju dakterei roku, iedomājaties; un tad ietūcīju krūšturi somiņā - nez kādēļ nelikās svarīgi viņu atkal uzlikt - un metos ārā no kabineta, māsiņai no muguras saucot: -nesteidzaties, nesteidzaties, apģērbjaties tak kārtīgi!
  Un, kad es jau biju laukā un laimīgi ziņoju anonymousam, ka nav, nav, tad māsiņa izskrēja no kabineta ar manu matu spārdzi - arī to es biju aizmirsusi- bez sprādzes ar laku sapūstais matu veidojums pakausī slējās gaisā kā tāda stīva slota.
• 11 rakstapiebildīšu