11. Oktobris 2006

• 11.10.06 00:10
• Šodien TV divi no neatkarīgiem komentētājiem nespēja noslēpt attieksmi:
  - Panorāmas diktore, ziņojot par Ūdres neievēlēšanu;
  - kaut kāds vīrs, tipa, eksperts, nosaucot dīķa aizrakšanas vaininiekus, SIA "Arturs un Jeļena".
  Pēdējais mani īpaši uzjautrināja.
• 4 rakstapiebildīšu

• 11.10.06 07:29
• Vienos aizmigu, četros pamodos no nīdošām muguras sāpēm, nesaprotu - gulēju vai neglūju līdz pusseptiņiem, pusseptiņos kājā iekoda lapsene, maita, palīdusi zem segas. Jau brīvdienās pamanīju, ka tā sprauga uz balkona, kur šīs dzīvo, nav labi aiztaisīta, rāpo iekšā un ārā, bet aizmirsu pateikt.
  Nekāds pampums nav, bet sāp, traucē aizmigt, uzcēlos un pieliku zaļu sīpolu.
  Velni, un es gribēju būt labi atputusies šodien, jo mēs plānojam ekskursiju uz purviem un mežiem, vārītu cūku un sieviešu pirti!
• 0 rakstapiebildīšu

• 11.10.06 11:27
• Vakar, pēc tam, kad mani gultā sakoda, nositu vēl četras lapsenes istabā.
  
  Un šobrīd gaisā virs mūsu plaviņas planē (medī!) seši vanagi!!!! Seši! Nezināju, ka viņi mēdz uzturēties baros.
• 7 rakstapiebildīšu

• 11.10.06 18:04
• Plāns palēnām pildās. Izbraukājām mežu mežus, vienviet braucām augšā tik stāvā smilšu kalnā, ka sametās bail, vai mašīna neapvelsies vēkšpēdus kā tāda resna vabole.
  Cūkas kājas, ausis un činguli arī izvārījām. Par to šobrīd mazāks prieks, jo ir drusku slikta dūša un visa māja smird pēc tās cūku līmes.
  Poga kurina pirti, es nokopju dzīru paliekas. Pēc seriāla un panorāmas iesim pērties.
  Rīt vai parīt dosimies eksursijā uz mežezeriem. Tur tikai tāda nepatikšana, ka viņus grūti atrast, bet, kad atrod - un tas ir kādi 20 km pa mežu ceļiem krustu šķērsu - tad jābrauc viss tas ceļš atkal atpakaļ, jo Irbei pie lokatora vairs netiek pāri, tiltiņš galīgi iebrucis, šodien izpētījām. Neizskatās arī, ka varētu apbraukt apkārt upei.
• 7 rakstapiebildīšu

• 11.10.06 23:56
• Trīs reizes gājām uz lāvas. Tā kā dīķis nav diezko, tad esam pasākušas piekopt vārtīšanos zālē. Tas ir pat labāk - kad tu tā apgulies aukstā rasā, virs galvas mēness, riņķī apkārt - mežš, galva griežas, no tevis pret debesīm ceļas garaiņu stabs, un tu tā ļoti labi un konkrēti sajūti gan to mazo vietu, to pļaviņu, kurā atrodies, gan visu zemeslodi. Teiksim - tādā kā vīzijā parādās Karību jūras piekraste, arī tumsā, naktī, viļņiem šļācoties pret krastu ar to dobjo, smago, dunošo skaņu. Un tad tu tā ļoti asi sajūti, cik viss ir brīnumains, dižens un skaists.
  Un vispār, baigi forši, ka tādā brīdī nav klāt nekādu vīriešu, par to mēs ar Pogu bijām vienisprātis.
• 5 rakstapiebildīšu