29. Augusts 2006

• 29.8.06 11:28
• Nav man dukas izstāstīt uzreiz visu par Lietuvu, īpaši par tām nopietnajām lietām. Tāpēc sākšu pa druskai.
  
  Piemēram, turp braucot, iegriezāmies vienā ceļmalas krodziņā paēst. Tikai pēc laba brīža pamanīju āra teritorijas vienā galā palielu būri, kurā, acīmredzot, tika turēts kāds dzīvnieks. Minēju - truši, jūrascūciņas? Būris tā kā drusku par lielu. Bet var jau būt, ka krodziņa īpašnieki vienkārši ļoti mīl dzīvniekus un mēģina tiem nodrošināt pēc iespējas labus dzīves apstākļus nebrīvē.
  Paēdusi, piegāju pie būra un gandrīz apkritu augšpēdu: būrī mitinājās īsts, melns lācis, vārdā Maša! Lācis bija aizmidzis, tādēļ pa gabalu biju šo melno kalnu noturējusi par kādu mākslīgu uzbērumu.
  Man palika slikti. Ja šitas būtu Latvijā, es (nesmejaties tikai) tūliņ pat rakstītu avīzēm, zvanītu televīzijai, galu galā - vērstos tiesā.
  
  Tas bija pirmais iespaids. Un vienīgais sliktais. Par Lietuvu.
  Tālāk viss bija skaisti, bet to Mašu es tomēr nevaru aizmirst.
• 3 rakstapiebildīšu

• 29.8.06 11:35
• Meloju - bija vēl viens ne pārāk patīkams piedzīvojums. Bet vismaz interesants.
  Viļņas publiskās tualetes apmeklējums.
  Tualete atradās parkā, pagrabā, un, šķiet, tajā nekas nebija mainījies kopš padomju laikiem. Neliela telpa ar 3 būdiņām. Elpu cērt ciet mitra pelējuma, hlora un urīna smaka. Čurājamie caurumi zemē, nu, jūs zināt, tie ar pēdām. Pilnīgi slapjas grīdas (bija jāuzrota bikšu gali), ne nu gluži ar čurām, bet kaut kādu čuru un ūdens sajaukmu. Bet telpas stūrī - ar vaskadrānu apklāts, tīrs galdiņš, pie galdiņa krēsliņš. Pie sienas plauktiņš - ar rotaļlietām un suvenīriem. Uz galdiņa - trīs kafijas krūzītes, tīras, apgāztas uz mutes žāvēties; ilustrēts sieviešu žurnāls; Igo "Les Miserables" - franču valodā. Diezgan nolasīts sējumiņš. Apkopējas stūrītis.
• 2 rakstapiebildīšu

• 29.8.06 14:17
• satikos ar Vikingu - sen nebiju redzējusi tik starojošu, laimīgu cilvēku. pat man pielipa kaut kāds gaišumiņš pie piedurknes.
• 17 rakstapiebildīšu