* * *
* * *
* * * - 12. Jūlijs 2006
12. Jūlijs 2006
- UZMANĪBU!!!!!!! Pazudusī auklīte!
- 12.7.06 14:48
- Pirms laba laika es Cibā apjautājos pēc auklītes, un viena cibiņa mūs saveda ar savu brīnišķīgo mammu. Auklējamā bērniņa mātei, savukārt, pazuda telefons ar visu auklītes numuru.
Tad lūk, ja šo ierakstu lasa tā jaukā meitene, kuras brīnišķīgā mamma nāca auklēt Antonu,- lūdzu piezvani Katrīnai Neiburgai pa tel.9488552 un pasaki savas mammas telefonu!
-
5 rakstapiebildīšu
- 12.7.06 23:05
- šodien, dodoties darba darīšanās garām garija wēbera veikalam, pamanīju, ka izsludinātas atlaides. parasti tur neko nepērku, tas ir apģērbs atasaldētām kundzītēm, pie tam dārgs. bet sakarā ar karsto laiku un nogurumu jau vismaz mēnesi nevienā bodē nebiju bijusi, tāpēc ieeju un, protams, uzķeros uz atlaidēm. nopērku taifūna baikas jaciņu un kaut kādus sagumzītus svārkus, krāsā, kādu nekad nevalkāju.
labi, eju tālāk - a tur zāra. zārā arī atlaides. zārā es arī parasti neko nepērku, jo man riebjas - kankari lauku beibēm (visas blūzītes ar pufētām rociņām), pie tam lēti. tomēr iejeju. cilāju kaut kādas maikas pa pieci lati. pie ģērbtuvēm rindas, un es nolemju nelaikot - tāpat pastaipu pie spoguļa, paskatos, kā piestāv. savu wēbera maisiņu un somu nolieku zemē pie staba. zārā es jau vienreiz esmu riebīgi apzagta, tas bija parīzē, (toreiz es arī neko nepirku), tāpēc acis turu vaļā. beidzot nolemju vienu maiku pirkt, eju pie kases, iestājos rindā. stāvu, stāvu - pēkšņi saprotu, ka wēbera maisiņa man nav. nu velns, es domāju, atkal jau. paniku neceļu, balsī nekliedzu, pārlaižu acis apkārtējām sievām, pajautāju kasē, tad pieeju pie pārdevējas, kas tuvāk durvīm un saku: tā un tā, es te noliku wēbera maisiņu pie staba, un nav vairāk. laikam nozagts. varbūt pasakiet apsargam - ja nu kāda iet ārā ar wēbera maisiņu, lai ņem ciet. pati eju atpakaļ pie kases. baigi stulbi kaut kā - tikko bija baikas jaka un nav vairs. nopirkšu vismaz to maiku. stāvu, stāvu, te uzreiz skatos - kas tad tas? rokā man wēbera maisiņš. tai pat rokā, kur tā sasodītā maika. prieks, protams, un atvieglojums, bet muļķīgi arī. iešu es tagad ārā no veikala un mani aizturēs. protams, dūšas man nepietika atzīties, ka maisiņš visu laiku bijis rokā, tāpēc es veicu manevru - izstājos no rindas, maisiņu ar maiku piesegusi, tiri-piri, apmetu mazu loku ap kolonnu un tad saucu patiesā priekā: re, atradās mans maisiņš! vai, atvainojiet, biju pie cita staba nolikusi!
-
25 rakstapiebildīšu
Powered by Sviesta Ciba