2. Jūlijs 2006

• 2.7.06 00:42
• Visur dzīvo. Muzons nāk iekšā pa visiem logiem. Es te krāmēju koferus. Tie nav mani. Bet es vienmēr pieļauju iespēju, ka tie būs mani. Kādudien. Un nevis ceļojumam, bet pavisam. Jo, kā Poga saka, ir tik viegli mainīt dzīvi. Visu.
• 3 rakstapiebildīšu

• 2.7.06 17:26
• Pavadīju puikiņu uz Angliju. Skumji un vientuļi, jā.
• 0 rakstapiebildīšu

• 2.7.06 23:01
• Šodiena man kaut kā pārlūza uz pusēm. No rīta pamodos, paraudāju (neteikšu, kāpēc), aizskrēju uz Origo nopirkt puikam vēdersomiņu, sapratu, ka ārā ir pasakains, nu vienkārši ideāls laiks un ka man nekas nespīdz vismaz līdz augustam, nu, nekāds mežs, nekāda jūra. Tad aizbraucu uz lidostu, pavadīju puiku, neraudāju gan, bet sabēdājos, atnācu mājās, izmetos naktskreklā - naktskreklus es valkāju tikai pa dienu,- pagulēju, pagulēju, tik labi pagulēju, ka tagad, šķiet. jau pavisam cita diena, kurai nav vēl pienācis vakars. Bet pulkstenis rāda kaut kādus nesaprotamus vienpadsmit, kas nozīmē, ka jāiet gulēt, ja rīt gribu normāli strrrrrrādāt.
• 0 rakstapiebildīšu