13. Aprīlis 2006

• 13.4.06 00:09
• Man nepatīk, ka Doma baznīcā koncertu laikā atstāj lielās gaismas, man tas traucē. Es nevaru visu laiku sēdēt ciet acīm. Ja es sēžu ciet acīm, man pēc brīža sāk likties, ka es izskatos tā, it kā tēlotu milzīgu muzikālu pārdzīvojumu. Es zinu, ka tā ir mana problēma, ka neviens, protams, uz mani neskatās un neko nedomā (lai gan - ko var zināt, ar ciet acīm es taču neredzu, uz ko viņi skatās), bet tā nu tas ir. Un tad ar ciet acīm man ir jādomā par to sēdēšanu ciet acīm visiem redzot, un es vairs nesekoju mūzikai. Bet, kad es acis attaisu, tad atkal es uzreiz redzu visus tos cilvēkus, spilgtā gaismā, mēteļos, kā tādā stacijas uzgaidāmā telpā, gan acīm ciet, gan acīm vaļā, un atkal man jādomā, - kurš klausās un kurš neklausās, kurš ar ciet acīm bauda mūziku, kurš vienkārši aizmidzis, kāpēc ir atnākusi tā meitene vai tas pusis, un tie divi, kas izskatās pēc tēva un meitas, vai viņi abi ir gribējuši nākt, vai viens atvilcis otru, un kurš kuru. Un es pamanu zābakus, šalles, cepures un somiņas. Un es pamanu paziņas. Un es izpētu parketu altāra daļā, un konstatēju, ka tas taisīts no īsajiem dēlīšiem, kādus tagad vairs gandrīz nekur neliek. Un atkal nesekoju mūzikai.
  Ja viņi nogrieztu tās lielās gaismas - mūziķiem jau tās nevajag, viņiem ir sava gaisma - tad mierīgi varētu acis turēt gan ciet, gan vaļā, un nekādu bēdu. Savā nodabā.
• 6 rakstapiebildīšu

• 13.4.06 07:46
• Ārprāts, sapnī redzēju, ka martcore strādā pie manis par grāmatvedi, bet grāmatvede ( īstā) par grāmatveža palīgu, un martcore ierādījis viņai Cibu, un pateicis arī manu jūzerneimu, un nu šie tik cibo un cibo, un darbus nedara.
• 5 rakstapiebildīšu

• 13.4.06 18:42
• šonakt es vēlu iešu gulēt, un tik kārtošu, kārtošu, kārtošu māju. aizraujoši, vai ne.
• 5 rakstapiebildīšu

• 13.4.06 23:08
• 9 maisi pilni, ko mest ārā. Un rīt būs vēl, ja paspēšu.
• 2 rakstapiebildīšu